Citplanētas ir veidojušās un riņķo ap citām zvaigznēm. Tās atrodas pagaidām nesasniedzamā attālumā. Zonde, ja cilvēce tādu nosūtītu kādas citplanētas virzienā, savu galamērķi sasniegtu pēc daudziem jo daudziem tūkstošiem gadu. Tomēr ir kāds cerības stariņš, ja Lundas universitātes zinātnieku datorsimulācijas rezultāti izrādītos realitāte. Tad tuvākā citplanēta būtu tikai pāris desmitu gadu ilga lidojuma attālumā.
Protams, ja tāda planēta vispār eksistē, jo Aleksandera Mustila un viņa kolēģu aplūkotais objekts ir Devītā planēta, kura šobrīd eksistē tikai matemātiskajos modeļos. Tomēr Mustila vadībā tapusī datorsimulācija liek domāt, ka šī planēta varētu būt piedzimusi citas zvaigznes paspārnē, bet Saule to vēlāk ir piesavinājusies.
«Tā ir ironija, ka, kamēr astronomi meklē citplanētas simtiem gaismas gadu attālumā citās sistēmās, iespējams, viena slēpjas tepat kaimiņos,» teica Mustils.
Zvaigznes piedzimst kopās un bieži vien palido tuvu garām viena otrai. Tiek uzskatīts, ka arī Saule izveidojās šādā vaļējā kopā. Iespējams, ka Saule, mijiedarbojoties ar kādu citu garām lidojošu zvaigzni, ir pārtvērusi tālā orbītā lidojošu planētu. Tā kā vaļējās kopas zvaigznes laika gaitā attālinās viena no otras, Saules gravitācijas ietekmes zonā palika arī noslēpumainā Devītā planēta.
«Šobrīd mums nav Devītās planētas fotogrāfijas, pat ne kā gaismas punktiņa. Mēs nezinām, vai tā ir veidota no cietajiem iežiem, ledus vai gāzes,» piebilda Mustils.
Ja Devītā planēta izrādīsies reāls objekts un piedevām arī tiks apstiprināta tās «citplanētiskā» izcelsme, tā būs vienkārši fantastiska izdevība pētīt citplanētu, jo, lai arī lidojums līdz tai noteikti ilgs vairāk nekā desmit gadus, tas tomēr ir cilvēka mūža ietvaros realizējams projekts.