Atklāta tuvākā Zemes līdziniece

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ESO/G. Coleman

Čīlē bāzētā Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) 3,6 metru spoguļteleskopa, kā arī citviet pasaulē izvietoto teleskopu uzraugi ir atklājuši līdz šim tuvāko citplanētu. Tā atrodas orbītā ap Saulei tuvāko zvaigzni - Centaura Proxima -, līdz kurai attālums ir apmēram 4,2 gaismas gadi jeb 39 triljoni kilometru.

Līdz šim atklātās citplanētas, kuru skaits nu jau sniedzas pāri trim tūkstošiem, atrodas ļoti tālu. Ap Centaura Proxima zvaigzni riņķojošā planēta, kura nodēvēta par Proxima b, ir tuvākā, turklāt ļoti piemērota dzīvības formu pastāvēšanai.

ESO zinātnieku nupat atklātais liek domāt, ka

Proxima b, kas sev tuvāko zvaigzni apriņķo nieka 11 dienās

(tas ir gads, kas uz Zemes ilgst 365 dienas), ir mums tuvākais kandidāts, kur varētu apmesties uz dzīvi.

Video: PHL @ UPR Arecibo, ESO. Music by Lyford Rome

Planēta ir mazliet lielāka par Zemi un atrodas ievērojami tuvāk savai zvaigznei, tomēr Centaura Proxima ir tā dēvētais sarkanais punduris, kas izstaro krietni (tūkstošiem reižu) mazāk siltuma nekā Saule un attiecīgi

ir liela varbūtība, ka uz Proxima b ir ūdens šķidrā agregātstāvoklī.

Tas ir viens no priekšnosacījumiem, lai varētu veidoties dzīvība.

Zvaigžņu izmēri

ESO

Tai pašā laikā saulrieta un saullēkta ainava ir daudzkārt iespaidīgāka, jo Centaura Proxima nelielā attāluma dēļ ir krietni lielāka, to vērojot no planētas virsmas. Turklāt, kā redzams galvenajā ilustrācijā, ir brīži, kad

pie Proxima b debesu juma redzama ne tikai Centaura Proxima, bet arī nākamais tuvākais zvaigžņu pāris Centaura Alfa AB.
Kā izskatās Saule no Zemes un kā izskatās Centaura Proxima no Proxima b
Kā izskatās Saule no Zemes un kā izskatās Centaura Proxima no Proxima b Foto: ESO/G. Coleman

Gilems Anglada Eskude (Guillem Anglada-Escudé), kura vadībā noritēja planētas meklēšana, skaidro, ka pirmās norādes uz to pamanītas jau 2013.gadā. Kopš tā laika strādāts, lai iegūtu skaidrus pierādījumus planētas eksistencei, līdz divus gadus atpakaļ sākta kampaņa Blāvais sarkanais punkts (Pale Red Dot). Tās laikā gūtie dati apvienojumā ar informāciju, kas ESO rīcībā bijusi jau iepriekš, parādījuši, ka Centaura Proxima nestāv uz vietas nekustīgi - tā pietuvojas un attālinās no Zemes 11,2 dienu ciklā ar ātrumu apmēram 5 kilometri stundā. Novērojot, ka mainās arī zvaigznes spožums, zinātniekiem bijis skaidrs, ka zvaigznei ir planēta. Tālākos mērījumos vēl noskaidrots, ka

planētas masa ir apmēram 1,3 reizes lielākai nekā Zemei un tās orbītas rādiuss ir tikai 7 miljoni kilometru.

Zeme no Saules, kā zināms, vidēji atrodas apmēram 150 000 000 kilometru attālumā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu