Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta Lielbritānijā dzimušiem zinātniekiem Deividam Dž. Tulesam un otra puse kopīgi Dankanam Haldeinam un Džonam Maiklam Kosterlicam «par topoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāzu teorētiskiem atklājumiem», otrdien paziņoja Nobela komiteja.
«Šī gada laureāti atvēra durvis uz nezināmu pasauli, kur viela var pieņemt dīvainus stāvokļus. Viņi izmantojuši sarežģītas matemātiskās metodes, lai pētītu vielas neparastus stāvokļus vai fāzes, tādus kā supervadītājus, superšķidrumus vai plānas magnētiskās plēves. Pateicoties viņu pirmatklājēju darbam, tagad tiek meklētas vielas jaunas un eksotiskas fāzes,» teikts komitejas paziņojumā.
Kā norāda komiteja, viņu darbs «vairojis pētījumus kondensētas vielas fizikā, ne mazāk svarīgi tāpēc, ka pastāv cerība, ka topoloģiskos materiālus varētu izmantot jaunas paaudzes elektronikā un supervadītājos vai nākotnes kvantu datoros».
«Viņi parādīja, ka supervadāmība var notikt zemās temperatūrās, un arī izskaidroja mehānismu, fāzes pāreju, kas liek supervadāmībai pazust pie augstākām temperatūrām,» paziņoja komiteja.
Visi trīs zinātnieki strādā ASV un savā starpā sadalīs naudas balvu astoņu miljonu kronu (832 000 eiro) apmērā, no kuras Tuless saņems pusi, bet Haldeins un Kosterlics otru pusi.
Pagājušajā gadā prēmija tika piešķirta japānim Takaaki Kadzitam un kanādietim Artūram B. Makdonaldam par neitrīno oscilāciju atklāšanu, kas pierāda, ka neitrīno ir masa.
