Viens no jautājumiem, uz kuriem atbildes cenšas rast pirms gada nodibinātais Baza Aldrina Kosmosa institūts, ir - kā izaudzēt pārtiku aukstā un indīgā pasaulē - uz Marsa. Šobrīd laboratorijā nav nedz apjomīgu dārzeņu dobju, nedz sulīgu augļu. Dārziņš ir zīdaiņa autiņos. Zinātnieku komanda Drjū Palmera un Brūkas Vīleres vadībā pagaidām audzē tikai salātus.
Viņu mērķis ir atrast maģisko formulu, kas būtu jāpievieno Marsa regolītam, lai tajā veiksmīgi varētu audzēt uz Zemes izmantotās kultūras. Salāti ir sastādīti vairākos augsnes paraugos - Zemes augsnē, Marsa regolīta simulācijā ar un bez pievienotām barības vielām.
Atšķirībā no Zemes augsnes Marsa regolītā nav organisko vielu un tur ir mazāk augiem nepieciešamo minerālvielu, tādu kā fosfātu un nitrātu. Papildu izaicinājums ir tas, ka īsts Marsa regolīts tīrā veidā augiem ir pat indīgs, jo satur perhlorātus augstā koncentrācijā.
Jāatzīst, ka šobrīd Marsa regolīta simulācija nav perfekta. Kamēr uz Zemi nav atgādāts sarkanās planētas paraugs, regolīta simulācija tiek veidota, ņemot vērā datus, kādus ir ieguvušas dažādas statiskās un mobilās laboratorijas uz Marsa.
Floridas Tehnoloģiju institūta speciālisti ir pārliecināti, ka, pievienojot papildu barības vielas un novācot perhlorātus, Marsa augsnē varētu veiksmīgi audzēt dažādus augus. Sadarbībā ar NASA tiek izstrādātas metodes, kā zemkopību uz Marsa pārvērst realitātē.
«Nav iespējams uzturēt civilizāciju, ja viss ir jāpiegādā,» paskaidroja Bazs Aldrins.
Palmers un Vīlere plāno Marsa dārzu pakļaut arī citiem pārbaudījumiem, piemēram, apstarot sēklas ar tādu starojuma devu, kādu tās saņemtu lidojumā līdz sarkanajai planētai. Vēl būs jāpēta arī sakņu augšana vājākas gravitācijas apstākļos, kā arī jānoskaidro, cik daudz ūdens patērētu šāds dārzs.
Lai arī Marsa kolonizācija ir vēl daudzu gadu desmitu jautājums, eksperimentu rezultāti varētu palīdzēt lauksaimniekiem arī šeit uz Zemes, lai uzlabotu ūdensapgādes un barības vielu izmantošanas efektivitāti, vienlaicīgi palielinot ražību.