Eiropas un Krievijas sadarbības projekta «ExoMars» pirmās fāzes ietvaros uz Marsa virsmas drīzumā piezemēsies nosēšanās modulis.
Eiropa gatavojas uz Marsa virsmas piezemēt nosēšanās moduli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Misijas vadītāji liks kosmosa lidaparātam, kas atrodas aptuveni 175 miljonus kilometru no Zemes, palaist nosēšanās moduli un vadīt to tuvāk Marsa virsmai.
Nosēšanās moduļa piezemēšanās paredzēta 19.oktobrī, un aparāta neilgais uzdevums ir pārbaudīt tā virsmas vairogus un izpletņus un ievākt nepieciešamos datus, lai sagatavotu «ExoMars» pašgājēja izpētes robota nogādāšanu uz Marsa projekta otrajā fāzē 2020.gadā.
«Mūsu mērķis ir pierādīt, ka mēs spējam nonākt līdz planētas virsmai, veikt zinātniskus pētījumus un ievākt datus,» atklāja Eiropas Kosmosa aģentūras zinātnes padomnieks Marks Makorians.
600 kilogramus smagais aparāts «Skjaparelli» tiks atvienots no zondes «Tracer Gas Orbiter» (TGO) pēc 496 miljonus kilometru gara ceļa mērošanas kosmosā.
Eiropas un Krievijas kopīgās «ExoMars» misijas pirmo fāzi veido gan nosēšanās modulis, gan TGO, kas ieies Marsa orbītā, lai pārbaudītu, vai planētas atmosfērā ir manāmas dzīvu organismu izdalītas gāzes.
ASV, Krievija un Eiropa jau vairāk nekā 50 gadus centušās piezemēties uz sarkanās planētas un to izpētīt, taču vairāk nekā puse no mēģinājumiem bijusi neveiksmīga.
Eiropas pēdējais mēģinājums bija 2003.gada decembrī, kad britu būvētais nosēšanās modulis «Beagle 2» pazuda, taču 2015.gada janvārī tas beidzot tika pamanīts uz Marsa virsmas.