Uz Marsa izveidots jauns krāteris, pie kā vainojams cilvēks

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: NASA/JPL-Caltech/MSSS

Kā liecina jaunākie Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) attēli, Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) tehnoloģiju demonstrēšanas aparāts Schiaparelli ir izveidojis nelielu krāteri uz Marsa. Zonde ielidoja sarkanās planētas atmosfērā 2016.gada 19.oktobrī plkst. 17:42 pēc Latvijas laika. Sakari pārtrūka īsi pirms plānotās nosēšanās.

MRO attēlu izšķirtspēja ir 6 metri uz pikseli. Salīdzinot ar šā gada maijā fotografētajiem attēliem, pēdējās fotogrāfijās redzami divi jauni veidojumi uz Marsa virsmas.

www.starspace.lv

Viens no tiem ir spožs un varētu būt 12 metrus lielais izpletnis, kas tika izmantots Schiaparelli nolaišanās otrajā fāzē. Pirms beigu fāzes izpletnis un ar to saistītais aizsargs tika atdalīts. Pēdējā fāzē palēnināšanos vajadzēja nodrošināt deviņiem dzinējiem.

Otrs veidojums ir tumšs, aptuveni 15x40 metrus liels plankums, kas atrodas aptuveni 1 km uz ziemeļiem no izpletņa. Tas varētu būt krāteris, kuru radīja Schiaparelli modulis. Iespējams, ka bremzēšanas dzinēji ir izslēgušies pārāk ātri un līdz ar to aparāts pēdējā fāzē ir kritis brīvajā kritienā no 2 līdz 4 km augstuma, attīstot ātrumu aptuveni 300 km/h. Nevar izslēgt iespēju, ka, sasniedzot virsmu, aparāts ir uzsprādzis, jo dzinēji vēl nebija iztērējuši degvielu.

Marss

Avots: NASA/JPL-Caltech/MSSS, Arizona State University

Nākamnedēļ plānots, ka šos objektus fotografēs ar MRO augstas izšķirtspējas kameru HiRISE. Tajos varētu ieraudzīt arī karstuma vairogu, kas atdalījās no aparāta lielākā augstumā.

Tā kā moduļa nolaišanās tika novērota no trim dažādām vietām, Schiaparelli komanda ir pārliecināta, ka notikumu gaitu izdosies precīzi rekonstruēt.

Inženieri turpina analizēt nolaišanās moduļa pārraidītos datus, lai noteiktu, kādēļ Schiaparelli neizdevās nosēsties korekti.

Savukārt orbitālais aparāts ExoMars TGO veiksmīgi ir iegājis elipsveida orbītā (tālākais punkts 101 000 km, tuvākais 3691 km). Turpmāko divu orbītu laikā tas tiks kalibrēts, bet patlaban pieejamie dati liecina, ka kosmiskais aparāts darbojas labi. Plānots, ka 2017.gada martā tas sāks bremzēšanas manevrus, lai sasniegtu 400 km augstu orbītu. Tad tiks sākta primārā misija, analizējot atmosfēru. ExoMars TGO tiks izmantots arī kā datu pārraides stacija ExoMars 2020 visurgājējam un citiem aparātiem, kas jau šobrīd atrodas uz sarkanās planētas virsmas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu