Devītā planēta, kas saskaņā ar Konstantīna Batigina un Maika Brauna prognozēm atrodas Saules sistēmas nomalē, joprojām nav atklāta, bet jau tagad tās esamība jaunā pētījuma ietvaros tiek izmantota, lai izskaidrotu Saules rotācijas ass slīpumu attiecībā pret ekliptikas plakni.
«Tā kā devītā planēta ir tik masīva un tās orbīta ir ieslīpa attiecībā pret citām planētām, Saules sistēmai nav citas iespējas, kā lēnām pielāgoties,» pastāstīja Elizabete Baileja no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta.
Praktiski visas planētas riņķo ap Sauli vienā plaknē, tikai ar dažu grādu nobīdi attiecībā cita pret citu. Savukārt plakne ir sešu grādu slīpumā attiecībā pret Sauli, radot iespaidu, ka Saule ir sasvērusies. Līdz šim nevienam nebija izdevies atrast pārliecinošu izskaidrojumu šai novirzei.
«Tas ir tik sens un grūti izskaidrojams fenomens, ka cilvēki labāk izvēlas par to nerunāt,» piebilda astronomijas profesors Maiks Brauns.
Brauna un Batigina pieņēmums, ka ap Sauli varētu riņķot vēl viena planēta, kura ir aptuveni 10 reizes masīvāka nekā Zeme, maina spēles noteikumus. Šī pagaidām neatklātā planēta riņķo aptuveni 20 reizes tālāk nekā Neptūns, un tās orbīta ir novietota 30 grādu slīpumā attiecībā pret ekliptikas plakni. Tādējādi tā ietekmē lielu daļu Koipera joslas objektu, kas Batiginam un Braunam palīdzēja izskaitļot šīs planētas iespējamo esamību.
«Tas mūs pārsteidz. Katru reizi, kad rūpīgi to pētām, mēs atklājam, ka devītā planēta izskaidro kārtējo Saules sistēmas noslēpumu,» teica asociētais astronomijas profesors Batigins.
Saules sistēmas orbitālās plaknes novietojums jau izsenis ir mulsinājis astronomus. Saskaņā ar planētu veidošanās teoriju, kad mākonis izveido disku, kurā rodas planētas, tam vajag būt perpendikulāram attiecībā pret zvaigznes rotācijas asi.
Ņemot vērā devītās planētas masu un novietojumu, tās ietekme ir ievērojama. Planētas impulsa moments ir vienāds ar masas un attāluma no Saules reizinājumu. Tas atbilst spēkam, ar kādu planēta ietekmē visas sistēmas griešanos. Tā kā visas planētas rotē vienā plaknē, to impulsa moments nodrošina visa diska vienmērīgu rotāciju.
Savukārt devītās planētas orbīta rada visas sistēmas svārstības, kuru periodiskums ir vairāki miljardi gadu. Matemātiskie aprēķini, kurus veica Kalifornijas Tehnoloģiju institūta astronomi, liecina, ka sešu grādu slīpums atbilst ideāli.
Nākamais risināmais jautājums ir noskaidrot, kā devītā planēta ir tikusi pie savas neparastās orbītas. Iespējams, ka tā ir radusies tuvāk milzu planētām, bet izmesta nomalē. Nevar izslēgt arī variantu, ka devīto planētu ir ietekmējušas citas zvaigznes, kuras ir atradušās Saules sistēmas tuvumā.
Šobrīd Brauns un Batigins turpina meklēt devīto planētu prognozētajā trajektorijā. Viņi prognozē, ka šis darbs ilgs vismaz trīs gadus, iespējams, pat ilgāk.