Ādu ģērētāja Hjū Glāsa loma filmā «Cilvēks, kurš izdzīvoja» bijusi savdabīgs «pagrieziena punkts» populārā aktiera un vides aktīvista Leonardo di Kaprio dzīvē. Par lomu saņemts pirmais «Oskars», bet filmēšana kārtējo reizi ļāvusi pārliecināties par to, cik lielas izmaiņas notikušas dabā kopš filmā atveidotajiem notikumiem.
Materiāls tapis sadarbībā ar «FOX International Channels» grupas TV kanālu «National Geographic»
Izrādās, Kanādas ziemeļu pilsētā Albertā var neizdoties sagaidīt pietiekamu sniega daudzumu, tādēļ glītas ziemas ainavas bija jāuzņem citur. Filmēšanas pārcelšana, iespējams, bija viens no pēdējiem pilieniem, lai di Kaprio sāktu kārtējo skaļo kampaņu par klimata pārmaiņu sekām. Tās ietvaros tapusi arī dokumentālā filma «Pirms plūdiem», kas televīzijas kanālā «National Geographic» būs skatāma svētdien, 30.oktobrī.
«Visi mīl naudu. Arī es. Mēs dzīvojam ASV, kas ir kapitālistiska valsts. Bet galu galā mūsu kapitālisms ir ļoti atkarīgs no naftas. Uzņēmu par to filmu un jautāju vides aktīvistei, kanādietei Naomi Kleinai, kā runāt ar cilvēkiem, lai viņi sāktu kaut ko darīt? Hibrīdmašīnas, protams, ir labi, taču ar to nepietiek,» kādā intervijā atzīst di Kaprio, kas ikdienā pārvietojas ar elektroauto «Tesla» un kolekcionē fosilijas.
Vislabāk atalgotais aktieris, romantiskais mīlētājs «Titānikā» un visai brutālu varoņu atveidotājs Mārtina Skorsēzes filmās («Ņujorkas bandas», «Aviators», «Atkritēji», «Slēgtā sala», «Volstrītas vilks»), patiešām nekautrējas izmantot ne savu popularitāti, ne arī nopelnītos miljonus vides problēmu risināšanai. Tos pārvalda viņa vārdā nosaukts fonds, kas pēdējo divu gadu laikā ir ziedojis vismaz 30 miljonus ASV dolāru, lai palīdzētu aizsargāt jūru, koraļļu rifus, tīģerus, orangutanus un palielinātu sabiedrības informētību par klimata pārmaiņu radītajiem draudiem.
Nupat, piektdien panākta vienošanās par milzīga dabas rezervāta izveidošanu Antarktikā, Rosa jūrā. Iespējams, šī dabas draugu iniciatīva būtu vēl grūtāk realizējama, ja aktieris globālās pilsoniskās kampaņas «Avaaz» vietnē nebūtu sācis atbalsta kampaņu, kura savāca vairāk nekā divus miljonus parakstu.
Lai īstenotu savas idejas par dabas aizsardzību, di Kaprio paša nopelnītos miljonus (par piedalīšanos filmā «Volstrītas vilks» honorārs sasniedza 25 miljonus ASV dolāru) papildina ar līdzekļiem, kas piesaistīti no trešajām pusēm. 2013. gadā modernās mākslas darbu labdarības izsolē iegūti 38,8 miljoni dolāru, visdārgāk – par 6,5 miljoniem dolāru - pārdota gleznotāja Marka Grotdžona abstraktā glezna, kurā redzamas atsauces uz krāšņiem paradīzes putniem un lotosa ziediem.
Tagad atklājies, ka, iespējams, «Volstrītas vilka» uzņemšanas aizkulises bijušas visai «netīras». Tiek pieļauts, ka gan filmas, gan di Kaprio fonda vajadzībām novirzītas milzīgas naudas summas no Malaizijas premjera Nadžiba Razaka padēla Rizas Aziza, viņa producentu kompānijas «Red Granite Pictures», kā arī Džo Lova un Tana Kima Longa līdzekļiem. Premjera padēls un viņa partneri tiek turēti aizdomās par trīs miljardu ASV dolāru piesavināšanos no Malaizijas valsts fonda «1Malaysia Development Berhad» («1MBD»).
Jādomā, ne di Kaprio, ne arī «Volstrītas vilka» režisors Skorsēze paši nav iesaistīti krāpšanā, vien izmantojuši viegli nākušu, apšaubāmas izcelsmes naudu. Taču aktierim ir nācies atbildēt uz nepatīkamiem ASV izmeklētāju jautājumiem tiesvedībā, kuras mērķis ir konfiscēt «1MBD» līdzekļus viena miljarda dolāru apmērā, tostarp tiesības uz filmu «Volstrītas vilks», nekustamos īpašumus Beverlihilsā, Ņujorkā un Londonā, kā arī Monē un van Goga gleznas.
Di Kaprio izdevies «saķerties» arī ar Indonēzijas varas iestādēm. Lietus mežu rajonā Leiserā (Indonēzijā), kur savvaļas dzīvniekus apdraud eļļas palmu plantācijas, kalnrūpniecība un mežizstrāde, viņš vēlas izveidot 6,5 miljonu akru lielu «mega faunas svētnīcu».
«Eļļas palmu plantāciju paplašināšanās sadrumstalo mežus un fragmentē ziloņu pārvietošanās koridorus, padarot dzīvnieku saimēm daudz grūtāku barības un ūdens meklēšanu,» viņš ierakstīja sociālajā tīklā «Instagram» pēc lietus mežu apmeklēšanas.
Taču vietējie politiķi par šo un līdzīgiem ierakstiem sadusmojās, klaigājot, ka aktiera «mērķis ir diskreditēt Indonēzijas valdību un palmu eļļas industriju», un solot viņu valstī vairs neielaist.
Tomēr aktieris lielākoties spēj atrast kopīgu valodu ar pasaulē ietekmīgiem politiķiem . Jau drīz pēc «Titānika» uzņemšanas par globālās sasilšanas seku mazināšanu viņš vairākkārt runājis ar ASV viceprezidentu Alu Goru. Tagad, pirms dokumentālās filmas «Pirms plūdiem» pirmizrādes di Kaprio ticies gan ar ASV prezidentu Baraku Obamu, gan pāvestu Francisku, gan tehnoloģiju uzņēmēju Īlonu Masku.
«Ja tu netici klimata pārmaiņām, tu netici faktiem, zinātnei un empīriski pierādītām patiesībām. Un, manuprāt, šādi cilvēki nedrīkst ieņemt valsts amatus,» pēc tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu Baltā nama mauriņā secināja di Kaprio. Tā bija netieša norāde uz prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu, kas bieži vien ir izteicies, ka netic cilvēku darbības ietekmei uz klimata pārmaiņām.
Pāvestam Franciskam di Kaprio uzdāvināja grāmatu ar nīderlandiešu XVI gs. gleznotāja Hieronīma Bosa darbu reprodukcijām. Izrādās, viena no pirmajām aktiera bērnības atmiņām ir attēls pie sienas: pasaulīgo prieku dārzs – distopiska vīzija par atrastu un zaudētu paradīzi, kuras autors ir Boss. Savukārt Francisks viņam uzdāvinājis pērn izdotās enciklikas kopiju. Tajā pāvests norādīja, ka cilvēcei paliek aizvien mazāk laika, lai glābtu planētu no globālās sasilšanas, kas varētu novest pie Zemes iznīcības.
«Mēs redzam metāna izdalīšanos okeānos, okeāna vides paskābināšanos, sausumu, ugunsgrēkus, karstuma viļņus. Vai mēs plānojam attīstīties kā suga un patiešām cīnāmies pret šo parādību?» retoriski vaicā pasaulslavenais vides aktīvists.
Filmas radošā komanda, kurā darbojas ne tikai izcilais dokumentālo filmu producents Fišers Stīvenss, bet arī aktiera senais «cīņu biedrs» režisors Mārtins Skorsēze, teju divarpus gadus fiksēja klimata izmaiņas vietās, kuras visvairāk var apdraudēt tālāka okeāna līmeņa celšanās. Noskaties dokumentālo filmu «Pirms plūdiem» kanālā «National Geographic» svētdien 30.oktobrī, plkst. 18:00!
