Jālido uz Marsu. Mums nav izvēles!

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Cilvēks ir radījums, kam patīk pētīt nezināmo un sabojāt jau esošo. Šā apgalvojuma patiesumam apliecinājums ir Amerikas atklāšana, nolaišanās dziļākajā pasaules okeāna punktā, pirmais lidojums kosmosā un pastaigas pa Mēness virsmu. Nākamais loģiskais galamērķis ir Marss, un ne jau tāpēc, lai aizlidotu ievākt iežu paraugus, bet gan to kolonizētu un sāktu domāt par pirmās marsiešu paaudzes radīšanu. Zeme ir piesārņota un klimata pārmaiņās, tāpēc civilizācijai, kura apdzīvo divas planētas, izredzes pastāvēt ir krietni vien lielākas.

Ja būtu noticis tā, kā daži diženi prāti bija iecerējuši, piemēram, Trešā reiha raķešzinātnieks Verners fon Brauns un bēdīgi slavenās V2 raķetes konstruētājs, kurš vēlāk pārbēga uz ASV un uzbūvēja Saturn V (NASA Apollo misijas), kolonija uz Marsa būtu izveidota jau pirms vairākiem desmitiem gadu. Tomēr Aukstais karš un citas prioritātes atspoļkuģu (Shuttle) programmas formā, kas daudzu ekspertu skatījumā vērtīgu zinātnisko pienesumu nedeva, tikai ļāva kosmosā nogādāt spiegošanas satelītus un uzbūvēt Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kā sūklis uzsūca visu finansējumu, un iespēja jau ar 30 gadus pieejamajām tehnoloģijām cilvēkam doties Marsa virzienā netika izmantota.

Tagad ir pienākuši citi, daudzsološāki laiki, un mēs strauji tuvojamies brīdim, kad debesīs celsies milzu raķete, kuras spēkos būs izrauties no Zemes gravitācijas spīlēm un doties vairāk nekā pusgadu ilgā lidojumā uz sarkano planētu. Ja varam ticēt vizionāram un uzņēmējam Elonam Maskam, viņa vadītā kompānija SpaceX šādu lidojumu būs gatava veikt jau 2018.gadā, turklāt ar vērtīgāko no iespējamajām kravām - cilvēkiem. Izklausās neticami, tomēr visas nepieciešamās tehnoloģijas jau tagad ir kompānijas rīcībā, turklāt temps, kādā tiek testēta un pilnveidota Falcon 9 nesējraķete, kuras pirmā sekcija ideālā gadījumā spēj nosēsties uz zemes un ir izmantojama atkal, kā arī jau īstenotās kravu piegādes SKS, liecina, ka viss ir iespējams. Pats Masks norāda, ka viena no lielākajām problēma pirms pirmā lidojuma būs atrast vajadzīgos cilvēkus, drošsirdīgus pētniekus, piedzīvojumu meklētājus, jo uzbūvēt Falcon Heavy lidaparātu, kas būtībā ir trīs savienoti Falcon 9 ar 27 dzinējiem, ir salīdzinoši vienkārši. Riski un nevēlama scenārija īstenošanās iespējamība saglabāsies jebkurā gadījumā, un zinātnieku rindās vispārpieņemts ir uzskats, ka pirmajā (arī tam sekojošajos) lidojumā uz Marsu drīzāk būs sarežģījumi un katastrofas, nekā viss noritēs gludi, bet - kas neriskē, nedzīvo uz citas planētas.

SpaceX Falcon Heavy

Saulriets uz Marsa
Saulriets uz Marsa Foto: NASA/JPL-Caltech/Texas A&M/Cornell

Apgūt Marsu pašiem personīgi nevis tikai sūtīt uz to robotus, kuri vizinās pa planētas virsmu un veic nelielus urbumus, ir ļoti svarīgi no civilizācijas pastāvēšanas viedokļa. Tā ir kā apdrošināšanas polise kritiskam brīdim, kad uz Zemes dzīvot vairs nebūs iespējams, norāda Masks. Sākotnēji arī uz Marsa dzīvot būs sarežģīti, jo šobrīd tā ir vide, par kuru nelabvēlīgākas nav nekur uz Zemes. Tādēļ Marsa apguves pirmajās stadijās būs nepieciešams attālināti izveidot kaut nelielu bāzi, kur pirmajiem kolonizētājiem patverties, no pieejamajiem resursiem ražot skābekli, iegūt ūdeni, audzēt pārtiku. Pēcāk, kad uz Marsa ar nākamās paaudzes kosmosa kuģiem ieradīsies aizvien vairāk un vairāk cilvēku, varēs sākt veidot upes un ezerus, tiesa, tas ir gadu simtu un tūkstošu jautājums. Bet pat tad marsiešiem nez vai būs nepieciešamās tehnoloģijas, lai izveidotu un uzturētu funkcionālu Zemei līdzvērtīgu atmosfēru. Pat ja varētu iegūt pietiekami daudz enerģijas, lai uz Marsa esošo ūdeni šķeltu tā sastāvdaļās, faktiski neiespējama būs tādas atmosfēras izveidošana, kurā skābekļa īpatsvars būtu cilvēkam derīgie 19 - 22 procenti. Tas nozīmē tikai to, ka vakara pastaigās bez hermētiska skafandra doties nevarēs. Drīzāk jau sevi pierādīs gēnu inženieri un evolūcija, un pēc daudzām paaudžu maiņām uz Marsa dzims un dzīvos cilvēki, kuriem elpošanai nepiemērots būs Zemes gaiss, taču sarkanās planētas atmosfēra būs tieši laikā.

Seriāla Marss epizožu apraksts

Foto: NASA/JPL-Caltech/Cornell

Lai vai kā, šobrīd skaidrs ir viens - izaicinājumu ir ļoti, ļoti daudz, tomēr no došanās uz Marsu izvairīties nespēsim. Pirmkārt jau zinātkāres dēļ, un otrkārt, ja gribam, lai cilvēks kā suga nepārstātu pastāvēt un sāktu vairāk un vairāk apgūt Visumu - vispirms Saules sistēmu un vēlāk jau dotos starpzvaigžņu telpā. Sākums noteikti būs grūts, taču nav šaubu, ka atradīsies cilvēki, kam nebūs grūti piekrist psiholoģiski smagajai aizlidošanai no Zemes uz visiem laikiem. Tieši par šādiem cilvēkiem, dažādu jomu speciālistiem vēsta jaunais televīzijas kanāla National Geographic hibrīdseriāls Marss. Ja vaicā, kāpēc tas nodēvēts par hibrīdseriālu, tad skaidrojums ir gaužām vienkāršs - dramatizēts stāsts par izdomātiem kosmosa pētniekiem 2033.gadā tajā mijas un tiek papildināts ar dokumentāliem kadriem un kosmosa ekspertu komentāriem no mūsdienām. Marss nav prasts seriāls, kam ir sākuma un beigu titri, starp kuriem izvērsti dažādi notikumi. Tā ir kā realitātei ļoti pietuvināta zinātniskā fantastika, caur kuru seriāla veidotāji vieš skaidrību par to, kā un kad notiks Marsa kolonizēšana.

Marsa atmosfēra
Marsa atmosfēra Foto: NASA

Ļoti nozīmīga ir ar Marsa projektiem un kosmosa zinātni cieši saistītu cilvēku līdzdalība seriāla tapšanā. Filmējot pirmās sešas Marsa epizodes, producentiem un aktieriem bija iespēja ielūkoties industrijas aizkulisēs un sajust, gūt priekšstatu, cik tomēr grūti īstenojama ir sekmīga raķetes palaišana. Jo īpaši seriāla veidotāji lepojas ar Elona Maska stāšanos kameras priekšā un savu vīziju aprakstīšanu seriāla Marss pirmajā epizodē, ko TVNET jau bija iespēja noskatīties globālajā pirmizrādē Londonā. Lai seriāls būtu maksimāli autentisks un pietuvināts iespējamajam pirmās Marsa misijas scenārijam, bez Maska savus komentārus sniedz arī virkne zinātnieku, astrofiziķu, inženieru un tā tālāk. Piedevām paralēli dramatiskajiem notikumiem fiktīvajā kosmosa kuģī Daedalus, kurš ļoti līdzinās SpaceX plānotajam nākamās paaudzes lidaparātam, un pēc nolaišanās uz Marsa, seriālā ievākti ne tikai zinošu cilvēku komentāri; filmēšanas grupa ar režisoru priekšgalā viesojas ne tikai SpaceX laboratorijās, bet arī Eiropas Kosmosa aģentūrā, Krievijas Kosmosa aģentūrā Roskosmos, sarunājas ar amerikāņu astronautu Skotu Kelliju, kurš nesen SKS pavadīja veselu gadu, un pat viesojas Makmurdo stacijā Antarktīdā, lai gūtu pamatīgāku priekšstatu, kādos apstākļos dzīvos pirmie cilvēki uz sarkanās planētas.

Marss

Vairāk par mūsu izredzēm jau tuvākajos gados just līdzi pirmo cilvēku pirmajiem soļiem uz ceturtās planētas no Saules - hibrīdseriālā Marss. Tā izrādīšana televīzijas kanālā National Geographic sāksies ar pirmo no sešām sērijām šo svētdien, 13.novembrī plkst. 18:00.

Būtiski piebilst, ka viens no seriāla Marss producentiem ir labi zināmais Holivudas režisors Rons Hovards (Apollo 13, Ransom, How the Grinch Stole Christmas, A Beautiful Mind, Rush, The Da Vinci Code un citas).

Seriāla režisors ir meksikāņu izcelsmes filmu meistars Everardo Gouts (Everardo Gout), bet aktieru pamata sastāvu cita starpā veido seriālu veterāns Bens Kotons (Ben Cotton), Alberto Amans (Alberto Ammann (Narcos)), korejiešu izcelsmes mūziķe JiHAE, Anamarija Marinka (Anamaria Marinca (Europa Report, Fury)), Klementīne Poidaca (Clementine Poidatz (Marie Antoinette), Samijs Rotibi (Sammi Rotibi (Django Unchained, Batman v Superman: Dawn of Justice)) u.c.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu