Eiropas Marsa zondei Schiaparelli oktobrī bija paredzēts nolaisties uz Sarkanās planētas, tomēr mēģinājums bija nesekmīgs.
Noskaidrots, kas notika ar Eiropas Marsa zondi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ziņojums, kas tapis saistībā ar Schiaparelli avāriju, vēsta, ka
sensoru kļūmes dēļ zondes bremzēšanas dzinēji izslēgušies un izpletnis atvienojies 3,7 kilometru augstumā,
jo elektronika uzskatījusi, ka aparāts jau ir nolaidies.
Kļūmes cēlonis esot īslaicīgs misēklis Schiaparelli uzstādītā iekārtā, kura mēra lidaparāta rotēšanas ātrumu, secinājusi EKA.
«Kad kļūdainā informācija tika ievadīta navigācijas sistēmā, tika aprēķināts negatīvs augstums, tātad secināts, ka lidaparāts atrodas zem Marsa virsmas. Tas savukārt izraisīja priekšlaicīgu izpletņa atvienošanos, kā arī īslaicīgu bremzēšanas dzinēju iedarbošanos,» 19.oktobrī notikušo negadījumu skaidro EKA.
Tā kā nekādi bremzēšanas līdzekļi vairs nedarbojās, zonde uz planētas nogāzās ar 540 km/h,
raksta The Guardian.
Schiaparelli ar lidaparātu ExoMars Trace Gas Orbiter (ExoMars TGO) uz Marsu devās šā gada martā. Pēc septiņu mēnešu lidojuma zonde atvienojās no «bāzes kuģa», lai nolaistos uz planētas, pārbaudītu nosēšanās sistēmas, kā arī pētītu Marsa vēju īpašības.
