Deviņi fakti, ko tu nezināji par Marsu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: NASA/JPL-Caltech/MSSS

Vērotājam no Zemes Marss ir viens no spilgtākajiem objektiem naksnīgās debesīs, taču patiesībā tas ir ledusauksts, sarkanu putekļu klāts tuksnesis. Vienlaikus cilvēcei ir aizvien grandiozāki plāni par Sarkanās planētas iekarošanu.

 
Foto: Publicitātes foto

Tāds pats kā Zeme, tikai mazāks, sausāks un aukstāks

Marss ir ceturtā Saulei tuvākā planēta. Pēc kosmosa pētnieku domām, tā ir visai līdzīga Zemei, vien divreiz mazāka, daudz sausāka un aukstāka.

Marsa diennakts ir tikai mazliet garāka par 24 stundām; abu planētu polāros apgabalus klāj ledus; uz tām ir vulkāni, kanjoni un četri gadalaiki.

Tā kā Sarkanā planēta Sauli apriņķo 687 Zemes dienās, gadalaiki ir teju divas reizes ilgāki. Tai pašā laikā Marsam ir ļoti retināta atmosfēra, to pārsvarā veido CO2, uz planētas ir daudz mazāka gravitācija un valda ledains aukstums.

 
Foto: AP/Scanpix

Uz Zemes ir atrodami Marsa gabaliņi

Reiz senā pagātnē Marss ir sadūries ar lielu asteroīdu, nu gluži kā Zeme. Vairums atlūzu nokrita uz planētas, bet daļa tika izmesta izplatījumā. Atlūzas ceļoja pa visu Saules sistēmu, un tiek uzskatīts, ka 34 uz Zemes nokrituši meteorīti ir cēlušies no Marsa.

Šos meteorītus dēvē par SNC (šergotīti, nahlīti, česinīti). To izcelsmi izdevies pierādīt pēc gāzēm, kas fiksētas šo meteorītu sastāvā. Tās ir identiskas vielām, kuru paraugus uz Sarkanās planētas XX gs. 70. un 80. gados ievāca NASA visurgājējs «Viking».

 
Foboss
Foboss Foto: AP/ScanPix

Sarkanajai planētai ir divi pavadoņi

Marsa pavadoņi Foboss un Deimoss ir nosaukti sengrieķu dieva Aresa zirgu vārdos. Daļa kosmosa pētnieku domā, ka, iespējams, tie ir Marsa «noķerti» asteroīdi, savukārt citi uzskata, ka gravitācijas iespaidā pavadoņi ir izrauti no pašas planētas un «izmesti» orbītā. To apliecinot fakts, ka abu struktūra ir līdzīga viscaur Saules sistēmā atrodamiem asteroīdiem. Tiesa, Foboss lēnām tuvojas Marsam, un zinātnieki lēš, ka pēc pieciem miljoniem gadu tas sadursies ar planētu vai vienkārši sašķīdīs gabaliņos.

 
Foto: Reuters/ScanPix

Senatnē uz Marsa bijis ūdens, tagad – tikai ledus

Ja astronomam Persivālam Lovelam (1855-1916) būtu bijis kvalitatīvāks teleskops, iespējams, cilvēce mazāk diskutētu par to, vai uz Marsa ir dzīvība. Teju pēc gadsimta izrādījās, ka viņa atklātie «Marsa kanāli» bijuši tikai optiskā ilūzija. Vienlaikus kosmiskās zondes uz Sarkanās planētas ir atklājušas neskaitāmus ūdens klātbūtnes apliecinājumus, tostarp ūdens «izgrauztus» kanālus un klintis.

Dzīvība – tāda, kādu mēs to pazīstam, nav iespējama bez ūdens. Retinātā Marsa atmosfēra neļauj tam uzkrāties lielos apjomos, taču ir droši zināms, ka planētas polos un tieši zem tās virsmas ir atrodams ūdens ledus. Siltajā gadalaikā ūdens ļoti nelielā daudzumā ir atrodams arī šķidrā agregātstāvoklī, tādēļ ir svarīgi saprast, vai ar to pietiek mikrobu dzīvības nodrošināšanai.

 
Foto: Publicitātes foto

Marsam kādreiz bijusi blīvāka atmosfēra

Iespējams, pirms daudziem miljardiem gadiem Marss nav bijis tik salts un neapdzīvojams kā patlaban. Atmosfēra bijusi daudz blīvāka, uz planētas bijis arī ūdens. Kas notika šajos miljardos gadu? Viena versija – Saules enerģija dīvainā veidā «izrāvusi» no atmosfēras augšējiem slāņiem vieglākās ūdeņraža molekulas, izmetot tās izplatījumā un ilgākā laika posmā izretinot Marsa atmosfēru.

Cita versija – blīvie atmosfēras slāņi sakarsējuši planētas virsmu, atmosfēra sākusi tvaikot un retināties, un šā procesa rezultātā planēta sākusi atdzist. Tiek pieļauts, ka Marss atdziestot ir zaudējis teju 99% no savas atmosfēras.

 
Pašgājējs Curiosity
Pašgājējs Curiosity Foto: EPA/LETA

Atmosfēras sastāvā ir metāns

Metānu var arī interpretēt kā bioloģiskās vai ģeoloģiskās aktivitātes pazīmi, to var «saražot», piemēram, mikrobi. Uz aktīvas planētas ir iespējama kāda dzīvības forma, tādēļ jautājums par metānu ir viens no svarīgākajiem, par kuru diskutē zinātnieki. Vienprātības, protams, nav. Dažām kosmiskajām zondēm bija paredzēts savākt nepieciešamos datus. Piemēram, «Curiosity» fiksēja desmitkārtīgus metāna «pīķus», kuru izcelsmei nav izskaidrojuma.

 
Valles Marineris
Valles Marineris Foto: NASA/JPL/USGS

Uz Sarkanās planētas ir ekstrēmi augsti kalni un dziļas ielejas

Pirmās NASA kosmiskās zondes, kas tuvojās Marsam, attēlos fiksēja ko līdzīgu krāteriem. Tādēļ radās uzskats, ka tā vide ir līdzīga Mēnesim: ar krāteriem un pilnīgi nemainīga. Taču 1971.gadā zonde «Mariner 9» iekļuva putekļu vētrā, kas mēdz pārņemt visu planētu. Starp putekļiem vīdēja dīvaini kalni, kas, kā izrādījās, bija neaktīvi vulkāni.

Foto: NASA

Marss ir klinšaina planēta, uz kuras smaguma spēks ir tikai 37% no tā, kas ir uz Zemes. Tādēļ uz tās ir iespējami daudz augstāki vulkāni. Olimps ir augstākais zināmais kalns Saules sistēmā. Pēc NASA sniegtās informācijas, tā augstums ir 25 km, bet diametrs līdzinās Arizonas štatam. Vienlaikus uz Marsa ir sastopami tādi kanjoni kā Valles Marineris, kas atsevišķās daļās sasniedz pat septiņu kilometru dziļumu.

Pēc NASA informācijas, ieleja ir tik plaša kā ASV un stiepjas apmēram 4000 kilometru garumā; tas atbilst apmēram piektajai daļai Sarkanās planētas apkārtmēra.

 
Saulriets uz Marsa
Saulriets uz Marsa Foto: NASA/JPL/Texas A&M/Cornell

Bez skafandra nu nekādi; arī pēc daudziem gadiem

Spriediet paši: temperatūra uz Marsa vidējos platuma grādos svārstās ap -45 °C, planētai tikpat kā nav atmosfēras, līdz ar to gaisa spiediens ir tikai 1% no tā, pie kā esam raduši uz Zemes. Turklāt Sarkanās planētas «gaiss» nav piemērots elpošanai, te atmosfēra sastāv galvenokārt no oglekļa dioksīda (95%), slāpekļa (3%) un argona (1,6%). Putekļu dēļ debesis šķiet miglainas un sarkanīgas, savukārt saulriets ir zilgans.

Kosmosa zinātņu eksperti pieļauj, ka pat tālā nākotnē, kad Marsa atmosfēras ķīmiskais sastāvs būs pietuvināts mums ierastajai atmosfērai, bez skafandra vakara pastaigās doties nevarēs. Lielāko problēmu sagādās balanss gāzu īpatsvarā, jo šobrīd uz Zemes dzīvojošam cilvēkam der tikai gaiss ar apmēram 20-22 procentiem skābekļa un apmēram 80 neitrālā slāpekļa tajā.

 
Foto: Publicitātes foto

Sarkanā planēta ir populārs kosmisko misiju galamērķis

Marss un tā apkārtne kosmosā ir visai «apdzīvota». Orbītā ap planētu patlaban riņķo divas NASA zondes, Eiropas zonde, savukārt pa tās virsmu pārvietojas divi NASA visurgājēji. Jāatgādina, ka pirmā veiksmīgā misija bija «Mariner 4» 1965.gadā, kad zondei izdevās uz Zemi noraidīt 21 attēlu.

Piecdesmit gadu laikā aptuveni puse mēģinājumu nolaisties uz Sarkanās planētas bijuši neveiksmīgi. Tuvākajā nākotnē Marsu iekarot plāno gan tehnoloģiju uzņēmējs Īlons Masks, gan NASA, gan Indija un vēl dažas citas valstis.

Marss
Marss Foto: NASA/JPL-Caltech/MSSS

Hibrīdseriāls «Marss» «National Geographic» kanālā skatāms svētdienās plkst. 18:00. Dokumentālās drāmas režisors ir Everardo Gauts, bet producenti Rons Hovards un Braiens Greizers.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu