Izvērtējot diennakts garuma izmaiņas un visus Saules aptumsumus, kas novēroti pēdējo trīs tūkstošu gadu laikā, zinātnieki secinājuši, ka ik gadsimtu diena kļūst par 2 milisekundēm garāka un pēc 200 miljoniem gadu no saullēkta līdz saullēktam jau būs 25 stundas. Šobrīd vienas dienas faktiskais ilgums ir 23 stundas 56 minūtes un 4 sekundes.
Zeme griežas aizvien lēnāk un par palēnināšanās galveno vaininieku tiek uzskatīts Mēness.
Arī globālās masas pārdale, tai skaitā ledāju kušana un pasaules okeāna līmeņa izmaiņas, kas turpinās kopš pēdējā ledus laikmeta, ietekmē Zemes rotācijas ātrumu.
Zemes griešanos ap savu asi varētu ietekmēt arī līdz šim līdz galam neizprastā magnētiskā mijiedarbība starp planētas kodolu un mantiju, kā arī zemestrīces, raksta Korrespondent.net.
