Visbiežāk antibiotikas saaukstēšanās ārstēšanai izmanto sievietes un gados jaunāki pacienti - lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas arī pārsvarā antibiotikas iegūst no draugiem vai radiem vai pat internetā. Iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem savukārt pret antibiotiku lietošanu saaukstēšanās gadījumos izturas nedaudz skeptiskāk - antibiotiku lietotāju skaits nepārsniedz pusi konkrētajā vecuma grupā; iedzīvotāji vecumā pēc 55 gadiem arī daudz biežāk paļaujas uz farmaceitu sniegtajām rekomendācijām.
«Silvanola» produktu eksperte Inga Zdanovska uzsver - pareizi un savlaicīgi nozīmējot antibiotikas, ievērojami tiek uzlabots bakteriālu infekciju ārstēšanas iznākums un tiek novērsta slimību progresēšana: «Antibiotikas ir neaizstājams palīgs bakteriālu saslimšanu ārstēšanā, tās var būt cilvēka dzīvību glābjošs faktors. Tomēr pirms šo zāļu izrakstīšanas būtu noteikti jāapsver, vai saslimšana ir vīrusu vai baktēriju izraisīta, un nepieciešamības gadījumā jāveic izmeklējumi un analīzes, lai izvairītos no nepamatotas antibiotiku lietošanas, kas ietver būtiskus riskus - viens no tiem ir antimikrobiālās rezistences izplatība.»
Antimikrobiālās rezistences - pret antibiotikām rezistentu baktēriju attīstības - izplatību veicina neatbilstoša un/vai nepareiza antibiotiku lietošana cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, nepietiekama infekciju profilakse un nepietiekami infekciju kontroles pasākumi. Gan Latvijā, gan visā pasaulē pacienti saskaras ar antimikrobiālo rezistenci; zinātnieki par to ceļ trauksmi jau gadiem - tā uzskatāma par vienu no mūsdienu sabiedrības nopietnākajām veselības problēmām. Mikrobi kļūst nejutīgi jeb rezistenti pret antibiotikām, tādēļ pacientus izārstēt ir arvien sarežģītāk - nākotnē, visticamāk, daudzu infekciju ārstēšanai līdz šim lietotās antibiotikas izmantot vairs nebūs iespējams, jo mikroorganismi, kas izraisīja infekciju, kļūst nejutīgi pret iepriekš izmantotajām antibiotikām.
«Ir jādomā par iedzīvotāju informētības palielināšanu gan par rezistenci pret antibiotikām, gan par infekciju novēršanas un slimību ārstēšanas principiem. Pacienti ir jāinformē par pareizu zāļu lietošanu un ir jāveicina atbilstoša ārstēšanās kursa izvēle saslimšanu gadījumos, lai gadījumos, kad slimība ir ārstējama ar dabīgiem, viegliem līdzekļiem, pacients «pa kaktiem» nemeklētu antibiotikas. Šajā būtiska loma ir primārās aprūpes speciālistiem, ar kuru pieejamību diemžēl šobrīd valstī ir zināmas problēmas,» secina I. Zdanovska.
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saaukstēšanās slimību ārstēšanā veikts 2016. gada decembrī, un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījumu pēc «Silvanola» pasūtījuma veicis pētījumu centrs «SKDS».
