Planētu pētnieks no Aidaho universitātes (ASV), Džeisons Bārnss aprēķinājis, ka pēc 65 miljardiem gadu notiks Zemes un tās dabīgā pavadoņa sadursme. To Bārnss atklājis sarunā ar izdevumu Forbes.
Zinātnieks prognozē Mēness un Zemes sadursmi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Katastrofālais scenārijs gan var īstenoties tikai tad, ja planētu un Mēnesi jau iepriekš nebūs «aprijusi» Saule, kurai pēc degvielas izbeigšanās tiek prognozēta pamatīga pieņemšanās apmēros. Zinātnieki uzskata, ka divām Saulei tuvākajām planētām, Merkuram un Venērai, pilnīgi noteikti draud iznīcība, mūsu zvaigznei kļūstot par tā dēvēto sarkano milzi. Citi uzskata, ka Saule izpletīsies pietiekami, lai aprītu arī Zemi un pat Marsu.
Lai vai kā, Bārnss pieļauj, ka Zemes un Mēness sadursmes risks pastāv. Par tās cēloni varētu kļūt Mēness rotācijas ātruma palēnināšanās. Šāda tendence varētu būt novērojama tuvāko 50 miljardu gadu laikā.
Bārnss piebilst, ka ap to laiku Mēness vienu apgriezienu ap savu asi veiks 47 dienās, kamēr šobrīd šis process aizņem tikai 27 dienas.
Iepriekš ziņots, ka Mēness ir vecāks nekā iepriekš uzskatīts. Analizējot cirkoniju, kas iegūts no Mēness iežu paraugiem, ko uz Zemi nogādāja Apollo 14 komanda 1971.gadā, zinātnieki izskaitļojuši, ka pavadonim ir 4,51 miljards gadu. Tātad Mēness izveidojies 60 miljonus pēc Saules sistēmas formēšanās, turklāt tas ir daļa no agrīnās Zemes.