Stromboli vulkāns Sicīlijā ir aktīvs jau 2000 gadu. Sākumā tas šķiet vesela mūžība, taču, ja salīdzina ar vulkānisko aktivitāti uz agrīnā Marsa, divi gadu tūkstoši tāds nieks vien ir. Jaunākie ģeoloģiskie pētījumi, kas veikti, izmantojot Marsa meteorītus, zinātniekiem likuši domāt, ka reiz uz Marsa bijis vulkāns, kurš bez pārtraukuma izvirdis 2 miljardus gadu, raksta newatlas.com.
Līdz šim cilvēks tālāk par Mēnesi nav ticis, taču nākamais mērķis jau sen ir zināms, un tas, proti, Marss, jau ilgi tiek pamatīgi pētīts. Metodes un līdzekļi, kā to veikt, ir visdažādākie - piemēram, zonde Mars Reconnaissance Orbiter un pa sarkanās planētas virsmu braukājošais Curiosity vai arī Marsa gabaliņi, kas uz Zemes nonākuši meteorītu formā. Gadu gaitā tādu ir savākts vairāk nekā 100, un vairums no tiem atrasti Antarktīdā vai Ziemeļāfrikā.
«Lai arī cilvēks vēl nav spēris kāju uz Marsa, pateicoties meteorītiem, mums jau tagad ir tā virsmas paraugi, ko pētīt,» stāsta viens no ģeoloģiskā pētījuma dalībniekiem Marks Kafī. «Antarktīdā un citos tuksnešos mēs gada laikā atrodam vairāk nekā 1000 meteorītus, taču interesanta ir tikai neliela daļa no tiem. Standarta meteorīti tiek sūtīti uz Smitsona institūtu, taču īpašie, tai skaitā Marsa un Mēness meteorīti, nonāk NASA.»
Laboratoriski analizējot radionuklīdus kopumā 30 Marsa meteorītu paraugos, kā arī to, cik ilgi meteorīti bijuši pakļauti kosmiskajam starojumam, tātad ceļojuši Visumā pirms nokrišanas uz Zemes, zinātnieki guvuši pamatu uzskatīt, ka meteorītu grupas, kas kosmosā pavadījušas vienādu laiku, no planētas izrautas viena un tā paša notikuma rezultātā.
Pētnieku uzmanību piesaistīja grupa, ko veido 11 meteorīti un jo īpaši viens no šiem meteorītiem. Tie visi kosmiskajam starojumam bijuši pakļauti 1,1 miljonu gadu, taču, kamēr 10 meteorīti veidojušies pirms 500 miljoniem gadu, viens ir krietni vecāks - 2012.gadā Alžīrijā atrastais 196 gramus smagais NWA (Ziemeļrietumāfrika) 7635 pēc zinātnieku aplēsēm veidojies pirms 2,4 miljardiem gadu, tātad apmēram 2 miljardus gadu vecāks nekā pārējie vienlaikus kosmosā izsviestie meteorīti.
«Tas nozīmē, ka 2 miljardu gadu garumā vienā vietā noticis vulkāna izvirdums jeb uz Marsa virsmas plūdusi magmas straume,» saka Kafī. «Uz Zemes nekā tamlīdzīga, kas būtu pastāvīgs konkrētā vietā 2 miljardus gadus no vietas, nav.»
Galvenā ģeoloģiskā atšķirība starp Marsu un Zemi ir mūsu planētas tektoniskās plātnes. Tās ir nepārtrauktā kustībā un agri vai vēlu vulkānu izvirdumus pārtrauc. Marsam šāda īpatnība nepiemīt, tādēļ arī ir iespējama tik ilga viena vulkāna izviršana. Tas arī ir iemesls, kādēļ vulkāni uz Marsa iegūst krietni vien iespaidīgākus izmērus. Piemēram, Olympus Mons ir augstākais vulkāns Saules sistēmā - tā augstums ir gandrīz 22 kilometri.
