Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē zinātniekiem, izmantojot Habla teleskopu, ir izdevies novērot, kā baltais punduris sarauj gabalos masīvu, komētai līdzīgu objektu. Tā ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs Haleja komētai, bet masa ir aptuveni 100 000 reižu lielāka. Baltais punduris WD 1425+540 atrodas aptuveni 170 gaismas gadu attālumā Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Analizējot baltā pundura atmosfēru, astronomi atklāja, ka masīvs, komētai līdzīgs objekts ir sadalījies gabalos, nonākot zvaigznes tuvumā, un pēc tam iegājis zvaigznes atmosfērā, piesārņojot to ar dažādiem piemaisījumiem.
Komētai līdzīgais objekts bija daudz masīvāks nekā tā Saules sistēmas līdziniece Haleja komēta. Tas saturēja vismaz divas reizes vairāk ūdens. Spektrālā analīze atklāja, ka iznīcinātais objekts ir bijis bagāts ar dzīvībai svarīgiem elementiem, tādiem kā ogleklis, skābeklis, sērs un slāpeklis.
Tā ir pirmā reize, kad slāpekli izdevies konstatēt atlūzās, kas nonāk baltā pundura atmosfērā.
«Slāpeklis ir ļoti svarīgs elements mums pazīstamām dzīvības formām,» pastāstīja pētījuma vadītāja Siji Ksu no Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO). «Šis objekts ir īpaši bagāts ar slāpekli, daudz bagātāks nekā jebkurš Saules sistēmā novērotais objekts.»
Šobrīd ir atklāti vairāk nekā desmit baltie punduri, kuru atmosfērā ir konstatētas asteroīdiem līdzīgu objektu atlūzas jeb to ķīmiskās pēdas. Šis ir pirmais gadījums, kad baltais punduris ir iznīcinājis komētai līdzīgu, ar ledu bagātu objektu. Visticamāk, ka šajā sistēmā ir Saules sistēmas Koipera joslai līdzīgs veidojums, kurā sākotnēji ir atradies baltā pundura iznīcinātais objekts. Tā kā ar ledu bagāto objektu josla atrodas tālu no baltā pundura, tā ir pārcietusi zvaigznes attīstību, kad no galvenās secības zvaigznes ir izveidojies sarkanais milzis un pēc tam baltais punduris. Komanda aprēķināja, ka sākotnēji Haleja komētas līdziniece atradusies aptuveni 300 AV attālumā, kas ir aptuveni 7 reizes tālāk nekā Koipera josla no Saules.
Baltais punduris, kas tika atklāts 1974.gadā, ir dubultzvaigžņu sistēma, kur vienu zvaigzni no otras šķir aptuveni 2000 astronomiskās vienības. Iespējams, ka otras zvaigznes ietekmes rezultātā komētai līdzīgais objekts varētu būt mainījis orbītu un nokļuvis baltā pundura tuvumā. Tomēr nevar izslēgt arī iespēju, ka objektu baltā pundura virzienā ir novirzījušas sistēmā atlikušās, līdz šim nezināmās planētas. Tikpat labi orbītas izmaiņu iemesls ir abi mehānismi kopā.
Saules sistēmas Koipera joslā ir daudz pundurplanētu, komētu un nelielu ledainu objektu, kuri ir pārpalikums no Saules sistēmas pirmsākumiem. Jaunais atklājums atbalsta ideju, ka šādi «būvgružu laukumi» ir sastopami ap daudzām zvaigznēm. Attālums līdz šīm joslām ļauj tajās esošajiem objektiem pārciest dramatiskās izmaiņas, kad galvenās secības zvaigznes dzīve tuvojas noslēgumam.