Šogad 6.augustā apritēs pieci gadi, kopš uz Marsa nolaidās un mūsu kaimiņplanētas izpēti sāka zonde Curiosity.
«Curiosity» uz Marsa iemūžina putekļu virpuļus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tās galvenie uzdevumi ir veikt Marsa klimata un ģeoloģiskās uzbūves pētījumus, kā arī noskaidrot, vai Geila krāterī, kur nolaidās Curiosity, kādreiz ir valdījuši tādi apstākļi, lai varētu attīstīties dzīvības formas, kaut primitīvi mikroorganismi.
Šobrīd, kad galvenais darbs jau ir paveikts un ir gūta apstiprinoša atbilde par dzīvības pastāvēšanai piemērotiem apstākļiem pirms vairākiem miljardiem gadu, Curiosity turpina strādāt roku rokā ar zondi Mars Reconnaissance Orbiter, kura planētu skenē no tās orbītas. Tā jau iepriekš bija palīdzējusi zinātniekiem noskaidrot, ka atšķirībā no Zemes, kuru transformē ūdens, dubļu lavīnas un zemestrīces, Marsa virsmas galvenais veidotājs ir vējš.
Apmēram 154 kilometrus platā Geila krātera galvenā īpatnība ir 5,5 kilometrus augstais Šārpa kalns tā centrā. Šā gadsimta sākumā zinātnieki izteica versiju, ka gadu gaitā krāteri līdz malām piepildījis grunts materiāls un smiltis, bet, paejot vēl miljardiem gadu, Marsa vējiņš pakāpeniski no krātera ir iznesis nogulas, un tā centrā tagad slejas Šārpa kalns. Novērojumi no orbītas un klātienē šo pieņēmumu ir apstiprinājuši.
Jāpiebilst, ka vējš uz sarkanās planētas nevar paveikt tādus posta darbus kā uz Zemes, jo Marsa atmosfēra ir aptuveni 100 reizes retinātāka.
Arī šobrīd vējš turpina veidot Marsa virsmu. Bet, tā kā Curiosity atrodas netipiski daudzslāņainā Šārpa klana pakājē Geila krāterī, uzmanība pievērsta zondes tiešajai apkārtnei. Ņemot vērā visus novērojumus, zinātnieki noskaidrojuši: Šārpa kalnu savulaik veidoja ziemeļu vēji, bet tagad kalns ir tas, kurš ietekmē vējus un attiecīgi veido tuvējo apkārtni. Kā tas notiek, redzams Curiosity uzņemtajos putekļu virpuļu attēlos.
