OGLE-2016-BLG-1195Lb ir Zemes masas planēta, kas riņķo ap sarkano punduri. Tā atrodas aptuveni 1 astronomiskās vienības attālumā no zvaigznes, kas nozīmē, ka tur ir pārāk auksts, lai uz tās būtu mums pazīstamām dzīvības formām piemēroti apstākļi. OGLE-2016-BLG-1195Lb ir planēta ar vismazāko masu, kāda līdz šim ir atklāta, izmantojot mikrolēcošanas metodi. Ņemiet vērā, ka līdz šai planētai būtu jāceļo ĻOTI ilgi ar mūsdienu kosmiskajiem aparātiem, jo to no Zemes šķir aptuveni 13 000 gaismas gadi.
Mikrolēcošanas metodē izmanto aiz objekta tālāk esošo zvaigžņu gaismu. Kad zvaigzne šķērso spožāku zvaigzni, priekšplānā esošās zvaigznes gravitācija fokusē tālāk esošās zvaigznes gaismu, liekot tālākajai zvaigznei izskatīties spožākai. Planēta, kas riņķo ap priekšplānā esošo zvaigzni, radīs papildus pīķi tālāk esošās zvaigznes gaismas spožuma līknē. Ar šīs tehnoloģijas palīdzību līdz šim ir izdevies atklāt daudzas ļoti tālas citplanētas, kā arī zemas masas planētas, kas riņķo daudz tālāk no savas zvaigznes nekā Zeme no Saules.
OGLE-2016-BLG-1195Lb palīdzēs zinātniekiem saprast, kāda ir planētu izplatība mūsu galaktikā. Piemēram, vai centrālajā sablīvējumā planētu ir vairāk, vai mazāk nekā diskā. OGLE-2016-BLG-1195Lb atrodas Piena Ceļa galaktikas diska reģionā.
«Lai arī mēs līdz šim esam atklājuši tikai dažas planētas ar samērā precīzi noteiktu attālumu, kuras atrodas tik tālu no Saules sistēmas, fakts, ka Spitzer nav pamanījis planētas centrālajā sablīvējumā, liek domāt, ka planētas galaktikas centrā ir retāk sastopamas nekā diskā,» teica Džefs Braidens no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas.
Par mikrolēcošanas notikumu pētniekus informēja OGLE projekta grupa. Šī notikuma novērošanai tika izmantots Korejas Mikrolēcošanas teleskopu tīkls (KMTNet), kā arī Spitzer teleskops. KMTNet ir veidots no trim plaša lauka teleskopiem. Viens no tiem atrodas Čīlē, otrs Austrālijā un trešais Dienvidāfrikā. Interesanti, ka Spitzer komanda saņēma brīdinājumu tikai dažas stundas pirms tika pabeigta teleskopa darbu plānošana. Tā kā notikums šķita interesants, tad tas tika iekļauts novērojumu sesijā.
Izmantojot KMTNet tika atklāta pati planēta, bet Spitzer iegūtie dati ļāva aprēķināt zvaigznes un planētas masu.
Lai arī OGLE-2016-BLG-1195Lb masa ir līdzīga Zemes masai, kā arī tā atrodas aptuveni 1 AV attālumā no zvaigznes, līdzības ar to arī beidzas. Sarkanais punduris, ap kuru riņķo OGLE-2016-BLG-1195Lb, atrodas aptuveni 13 000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Zvaigznes masa ir tikai 7,8% no Saules masas, kas varētu nozīmēt, ka šis objekts nav pilnvērtīga zvaigzne, bet gan brūnais punduris. Jāņem gan vērā, ka TRAPPIST-1 zvaigzne, ap kuru nesen tika atklātas septiņas planētas, pieder īpaši auksto punduru grupai - ļoti vēsām zvaigznēm. Iespējams, ka OGLE-2016-BLG-1195L arī ir viena no tādām. Tā kā OGLE-2016-BLG-1195Lb atrodas tik tālu no jau tā vēsas zvaigznes, temperatūra uz tās ir stindzinoši auksta, iespējams vēl aukstāka nekā uz Plutona.
Iespējams, ka OGLE-2016-BLG-1195Lb ir zemākais masas limits planētām, kuras iespējams atklāt ar mikrolēcošanas metodi, izmantojot mūsdienās pieejamos teleskopus. Zinātnieki cer, ka plaša lauka infrasarkano staru teleskops WFIRST, kura nogādāšana kosmosā plānota 2020.gadu vidū, varētu uzlabot šo situāciju.
«Viena no problēmām, nosakot, cik šādas masas planētu ir tur ārā, ir tā, ka mēs esam sasnieguši zemāko masu planētai, kuru iespējams atklāt ar mikrolēcošanas metodi,» paskaidroja pētījuma vadītājs Josi Švarcvalds. «WFIRST to var mainīt.»