Psihologs Ričards Stīvenss (Richard Stephens) izpētījis lamāšanās ietekmi uz fiziskajām aktivitātēm, secinot, ka lamu vārdu atkārtošana palīdz izturēt lielāku slodzi.
Pētījums: jo rupjāk lamājies, jo vieglāk izturēt fizisku slodzi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumam Stīvensu iedvesmoja viņa draugs Marks Folkss (Mark Foulks), kurš pirms pāris gadiem devās labdarības braucienā ar velosipēdiem pa Eiropu, lai savāktu naudu mobilajai ķīmijterapijas komandai Karaliskajā Bērkšīras slimnīcā, Lielbritānijā. Braucot ar velosipēdu pāri Pirenejiem, viņš secināja, ka to vieglāk darīt, skaļi lamājoties.
Stīvenss agrākos pētījumos secināja, ka lamāšanās palīdz cilvēkiem vieglāk paciest sāpes, jo lamāšanās acīmredzot izraisa ķermenī akūtu stresa reakciju.
Šajā pētījumā tika secināts, ka izaicinājumā, kur jāaplej sevi ar ledainu ūdeni, atkārtota lamāšanās paātrina sirdsdarbības ātrumu līdzīgi, kā reaģē veģetatīvā nervu sistēma akūta stresa brīžos.
Šo fenomenu reizēm dēvē par «cīnies vai bēdz» (fight or flight) reakciju, kas ietver saasinātas ķermeņa izpausmes. Piemēram, izdalās endorfīni, kas veicina stresa izraisītu sāpju izzušanu, ar ko, iespējams, var izskaidrot lamāšanās pozitīvo ietekmi uz sāpju paciešanu.
«Cīnies vai bēdz» reakcijas pazīme ir arī adrenalīna izdalīšanās, kas var uzlabot fizisko sniegumu. Tas savukārt raisa jautājumu - vai lamāšanās fiziku aktivitāšu laikā var uzlabot fizisko sniegumu, izraisot «cīnies vai bēdz» reakciju līdzīgā veidā, kā tas notika pētījumā par lamāšanos un sāpēm.
Eksperiments - elle uz riteņiem
Lai noskaidrotu atbildi, Stīvenss un viņa kolēģis Deivids K. Spīrers (David K. Spierer) lūdza brīvprātīgajiem izpildīt Vingeita testu uz stacionārā velosipēda.
Pēc iesildīšanās dalībniekiem tika lūgts pakāpeniski palielināt ātrumu līdz maksimālajam, un tad tika nospiests slēdzis, radot milzīgu pretestību, kā rezultātā nākamās 30 sekundes šķita kā īsta elle uz velosipēda. Šo testu ir grūti veikt un vemšana pēc tā nav neparasta parādība.
Pētījuma ietvaros dalībnieki veica Vintgeita testu divreiz. Vienā reizē 30 sekunžu smagajā posmā dalībnieki atkārtoja lamu vārdu, bet otrajā reizē - neitrālu vārdu.
Lamājoties dalībnieku maksimālā jauda pirmajās piecās sekundēs palielinājās par 4,6%, bet vidējā jauda - par 2,8%.
Tomēr dalībniekiem netika novērotas «cīnies vai bēdz» fenomena bioloģiskās pazīmes, lai gan zinātnieki sagaidīja, ka šādos apstākļos fenomens būs jūtams izteiktāk.
Vairāki sirdsdarbības rādītāji neatšķīrās lamāšanās un nelamāšanās posmos. Proti, zinātnieki novēroja efektu, bet nespēja to izskaidrot.
Pieļaujot, ka lielā piepūle Vingeita testa laikā apgrūtinājusi jēgpilnu sirdsdarbības datu iegūšanu, zinātnieki veica otru eksperimentu ar mazāku slodzi, pārbaudot rokas satvēriena stiprumu. Taču rezultāti bija līdzīgi. Lamājoties dalībnieku satvēriena stiprums pieauga par 8,2%, taču «cīnies vai bēdz» fenomena pazīmju nebija.
Psiholoģisks izskaidrojums
Zinātnieki secināja, ka lamāšanās ietekme uz fizisko sniegumu nav saistīta ar «cīnies vai bēdz» fenomenu. Bet, ja efekts nav fizisks, iespējams, tas ir psiholoģisks.
Varbūt pētījumos vienkārši novērots «atlaišanas efekts» (letting go), kad vieglāk tiek atvairītas bažas par pārslodzes iespējamajām negatīvajām sekām - ievainojumiem vai apkaunojumu. Un to, iespējams, izraisa «man vienalga» noskaņojums, ko rada lamāšanās.
Tādā gadījumā lamāšanās varbūt labvēlīgi ietekmē arī citas fiziskās aktivitātes, kas nav saistītas ar spēku, piemēram, līdzsvara noturēšanu.
Stīvensa un viņa kolēģu pētījumi liecina, ka lamu vārdu atkārtošana ļauj izturēt lielāku fizisko slodzi, nekā neitrāla vārda atkārtošana. Taču kādēļ tā, pētījums neizskaidro.