Spēcīgas lietusgāzes ir pārveidojušas krāterus uz Marsa, un radušās straumes izgrauzušas upēm līdzīgos kanālus, kas mūsdienās redzami uz sarkanās planētas virsmas. Zinātnieki no Smitsona institūta un Džona Hopkinsa universitātes uzskata, ka pirms miljardiem gadu notikušās izmaiņas Marsa atmosfērā ir izraisījušas arvien spēcīgākas lietusgāzes, kas pārveidojušas planētas virsmu.
Uz ceturtās planētas, Marsa, ir redzami tādi paši veidojumi kā uz Mēness un Zemes. Tur ir krāteri un ielejas, no kurām daudzas veidojušās, plūstot straumēm spēcīgu lietusgāžu rezultātā. Lai arī mūsdienās uz Marsa lietus nav novērojams, arvien vairāk tiek atrasti pierādījumi, ka Marss sākotnēji ir bijusi visai slapja vieta.
Ģeologi Roberts Kredoks un Ralfs Lorencs izveidoja modeli, kurā redzams, ka uz Marsa savulaik ir lijis pietiekami spēcīgs lietus, lai tas spētu mainīt planētas virsmu. Viņi izmantoja zināšanas, kādas iegūtas, analizējot lietu uz Zemes, kur tas izraisa erozijas procesus.
Lai saprastu, kā laika gaitā ir mainījies lietus uz Marsa, zinātnieki ņēma vērā izmaiņas sarkanās planētas atmosfērā. Kad pirms 4,5 miljardiem gadu izveidojās Marss, tam bija daudz blīvāka atmosfēra nekā mūsdienās. Atmosfēras spiediens ietekmē lietus pilienu izmērus un attiecīgi lietus radīto erozijas apmēru.
Pirmsākumos ūdens pilieni bija ļoti niecīgi, veidojot kaut ko līdzīgu miglai. Šāds «lietus» nespēja būtiski izmainīt planētas virsmu. Kad miljons gadu laikā atmosfēras spiediens samazinājās, lietus pilieni kļuva arvien lielāki un lielāki, kā arī lietusgāzes kļuva spēcīgākas. Ūdens sāka mainīt krāterus, veidot straumes un radīt ielejas.
Pētījuma ietvaros zinātnieki pieņēma, ka sākotnējais Marsa atmosfēras spiediens bija aptuveni 4 bāri. Lietus pilieni bija aptuveni 3 mm lieli. Atmosfēras spiedienam samazinoties līdz 1,5 bāriem, pilieni kļuva lielāki un sāka ietekmēt virsmu. Marsa apstākļos pilienu izmērs tolaik varēja būt 7,3 mm, kas par aptuveni 1 mm pārsniedz pilienu izmērus uz Zemes līdzīgā spiedienā.