2017.gada 13.maijā Jūtas universitātes Fizikas un Astronomijas fakultātes pasniedzējs Patriks Viginss debesīs pamanīja kaut ko neparastu. Viņš teleskopā aplūkoja spirālveida galaktiku NGC 6946, kas atrodas aptuveni 22 miljonu gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā. Redzeslaukā bija redzams spožs punkts, kuru viņš neatrada agrāk fotografētos šīs galaktikas attēlos. Viginss saprata, ka viņš redz uzsprāgušu zvaigzni - pārnovu.
Viginsa atklājums tika apstiprināts 2017.gada 14.maijā. To izdarīja Subo Dongs Pekinas universitātē un Kristofs Staneks no Ohaijo štata universitātes.
Pārnovas ir vieni no iespaidīgākajiem notikumiem Visumā. Kad masīva zvaigzne kolapsē, sprādziens ir tik spēcīgs, ka tā laikā radītais starojums spožumā pārspēj visu galaktiku. Ir sastopamas divu tipu pārnovas. Vienas gadījumā baltais punduris atrodas dubultzvaigžņu sistēmā un «barojas» no otras zvaigznes. Kādā brīdī baltā pundura masa pārsniedz kritisko robežu un tas uzsprāgst. Tā ir I tipa pārnova. Otrā gadījumā iet bojā par Sauli daudz masīvāka zvaigzne. Tās dzīves noslēgumā izsīkst zvaigznes «degvielas» rezerves un gravitācijas spēku pārspēka rezultātā zvaigzne kolapsē kodola virzienā un uzsprāgst. Tās ir II tipa pārnovas.
Patriks Viginss
Abu tipu pārnovas uz neilgu laiku ir ļoti spožas. Dažu mēnešu laikā tās kļūst blāvākas.
Pārnova SN 2017eaw ir II tipa pārnova. Tā jau ir trešā pārnova, kuru atklāj Viginss. 2015.gadā viņš pamanīja SN 2015Q galaktikā NGC 3888, kas atrodas Lielā Lāča zvaigznājā, un 2014.gadā - SN2014G (vienlaicīgi to atklāja Koiči Itagaki Japānā).
Uzsprāgušas zvaigznes nav vienīgais, ko kosmosā ir pamanījis Viginss. Viņa kontā ir arī asteroīds 2008.gadā, kuru viņš nosaucis par godu savai universitātei - Univofutah.