Balkānu pussalā atrastas fosilijas parāda, ka cilvēks radies senāk, nekā domāts iepriekš. Atklājums arī parāda to, ka pirmā cilvēka dzīves vieta bijusi Austrumu Vidusjūras reģionā.
Zinātnieki atklāj - cilvēks radies Vidusjūras reģionā un senāk, nekā domāts iepriekš
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekš uzskatīts, ka pēdējie pērtiķveidīgie cilvēka senči izmira aptuveni pirms pieciem līdz septiņiem miljoniem gadu, ļaujot attīstīties pirmajam cilvēkam, tomēr zinātnieki atklājuši, ka šī robeža, kas šķir pērtiķus no cilvēkiem, ir velkama vairākus gadu tūkstošus agrāk, vēsta ziņu aģentūra «EurekAlert!».
Pētnieku un zinātnieku grupa, ko vada Tībingenes Universitātes profesore Madlēna Bohme (Madelaine Böhme) un Bulgārijas Zinātņu akadēmijas profesors Nikolajs Spasovs (Nikolai Spassov), Balkānos atraduši divas fosilijas, kuru izcelsme mērāma laikā, par kuru iepriekš tika domāts, ka cilvēks savu evolūcijas ceļu vēl nav sācis.
Zinātnieki izpētījuši Grieķijā atrasto apakšžokļa fosiliju un Bulgārijā uzieto dzerokli un atklājuši, ka tie piederējuši cilvēkam.
Šīs fosilijas ir vairākus simtus tūkstošus gadu vecākas nekā iepriekš zināmās, Āfrikā atrastās pirmatnējā cilvēka fosilijas.
b
Šis atklājums liecina arī to, ka cilvēka nosacītā nošķiršanās no pērtiķa notikusi Austrumu Vidusjūras reģionā, nevis Āfrikas dienvidos, kā uzskatīts iepriekš.
Toronto Universitātes profesors Deivids Begans (David Begun) piebilda: «Šis atklājums ļauj mums cilvēka un pērtiķa nošķiršanās brīdi pārcelt no Āfrikas uz Vidusjūras reģionu.»