Pēc tam, kad Lielbritānijas zinātnieki pierādījuši, ka ir iespējams atjaunot insulta bojātās smadzeņu daļas un likt paralizētajiem locekļiem atkal kustēties, parādījusies jauna cerība insulta slimniekiem izveseļoties no paralīzes, ziņo izdevums «Telegraph».
Statistika liecina, ka Lielbritānijā katru gadu smadzeņu trieka ķer aptuveni 100 000 cilvēku un lielākā daļa no tiem kļūst daļēji paralizēti. Par spīti tam, ka pastāv dažādas rehabilitācijas programmas, bieži vien smadzeņu bojājumi ir pārāk lieli, lai slimnieks izveseļotos un atkal spētu kustināt paralizētos locekļus.
Tomēr tagad ir radusies cerība. Balstoties uz Lielbritānijas pētnieku atzinumiem, ASV zinātnieki izgudrojuši īpašu ierīci, kas liek veselajai smadzeņu daļai pārņemt uzdevumus, ko veica bojātās daļas.
«Mēs esam pierādījuši, ka ar īpašas datorprogrammas palīdzību ir iespējams izmantot veselās smadzeņu daļas, lai nozīmīgi palīdzētu atlabt triekas skartajiem pacientiem,» apgalvoja profesors Ēriks Leuthards (Eric Leuthardt).
Zināms, ka kreisā smadzeņu puslode kontrolē ķermeņa labo pusi, bet labā puslode kreiso pusi, tomēr aptuveni pirms desmit gadiem profesors Leuthards un Dr. Devids Bundijs (David Bundy) atklāja, ka neliela smadzeņu daļa pirmo kustības signālu sūta, lai darbinātu locekļus tajā pašā ķermeņa pusē.
Zinātnieki sprieda: ja varētu izmantot un pastiprināt šo signālu, tad teorētiski būtu iespējams paralizētajos locekļos atgriezt sajūtas.
Ierīce, ko izstrādājuši ASV zinātnieki, sastāv no speciālas cepurītes, kas satur elektrodus.
To uzdevums ir uztvert smadzeņu signālus un nosūtīt tos uz kustīgu rokas aproci. Ierīce uztver cilvēka nodomu atvērt vai aizvērt plaukstu un nosūta aprocei attiecīgo signālu.
Laika gaitā smadzenes sasaista signālus ar kustībām un rada jaunas saites starp sevi un attiecīgo locekli, ļaujot kustību procesam notikt jau bez aproces.
Eksperimentāla desmit pacientu komanda, kuri piedzīvojuši insultu un vismaz sešus mēnešus cīnās ar paralīzi, tika uzaicināta lietot šo ierīci 12 nedēļas, divas stundas dienā. Eksperimenta beigās visu pacientu spēja satvert objektus un kustināt paralizētos locekļus bija kļuvusi ievērojami labāka.
«Šie rezultāti parāda nozīmīgu pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanos. Varētu teikt: ja iepriekš pacientam bija jālūdz, lai kāds viņam uzvelk bikses, tagad viņš to var izdarīt pats,» piebilda profesors Leuthards.
Pētījums pilnā apjomā ir publicēts žurnālā «Stroke».
