KELT-9b dienas pusē temperatūra sasniedz aptuveni 4600 grādus pēc Kelvina. Tā ir karstāka nekā liela daļa zvaigžņu un tikai par 1200 grādiem pēc Kelvina vēsāka nekā Saules virsma. Šī citplanēta, kas atrodas aptuveni 650 gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā, ir aptuveni 2,5 reizes masīvāka par Jupiteru, bet tās blīvums ir uz pusi mazāks nekā Saules sistēmas lielākajai planētai, jo zvaigznes intensīvais starojums to ir uzpūtis kā balonu.
Planētas orbītas un rotācijas periodi ir sinhroni, tādēļ planētas viena puse ir visu laiku vērsta pret zvaigzni. Tā saņem starojumu nepārtraukti, un «dienas pusē» valda tāds karstums, ka ūdens, oglekļa dioksīda un metāna molekulas tur nevar izveidoties un pastāvēt. Nakts puses procesi nav skaidri. Iespējams, ka minētās molekulas tur var izveidoties, bet pastāv tikai īsu brīdi.
«Tā ir planēta, ja ņemam vērā tās masu, bet tās atmosfēra nav līdzīga nevienai citai planētai, pateicoties dienas puses temperatūrai,» skaidroja pētījuma vadītājs, astronomijas profesors Skots Gaudi no Ohaio universitātes.
KELT-9b riņķo ap zvaigzni, kura ir aptuveni 2 reizes lielāka un gandrīz divas reizes karstāka nekā Saule. KELT-9 atrodas 650 gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā.
«KELT-9 izstaro tādu ultravioletā starojuma apjomu, ka tā spēj pilnībā iztvaicēt planētu. Ja milzu planētām, tādām kā KELT-9b, ir ciets kodols, no planētas atliks vien kodols,» piebilda pētījuma līdzautors, fizikas un astronomijas profesors Keivans Stasuns no Vanderbilta universitātes, paskaidrojot, ka tas iespējams gadījumā, ja zvaigzne neaprīs planētu. «Pēc aptuveni miljards gadiem KELT-9 kļūs par sarkano milzi. Ilgtermiņa prognozes KELT-9b nav iepriecinošas.»
Ņemot vērā, ka planētas atmosfēra nepārtraukti saņem intensīvu ultravioleto starojumu, zinātnieki pieļauj, ka tai ir izveidojusies komētām līdzīga aste.
«Kā parāda nesenie MEarth kopprojekta sasniegumi, Proxima Centauri planētas un fantastiskās planētu sistēmas ap TRAPPIST-1 atklāšana, starptautiskā astronomijas sabiedrība ir pievērsusies Zemes izmēra planētu meklējumiem ap mazākām, vēsākām, Saulei līdzīgām zvaigznēm. Tie ir viegli izpētes objekti, un ir iespējams daudz ko noskaidrot vispārīgos mērogos par potenciāli dzīvībai piemērotām planētām ap nelielas masas zvaigznēm. No otras puses, tādēļ, ka KELT-9b zvaigzne ir lielāka un karstāka nekā Saule, tas papildina mūsu zināšanas un palīdz saprast, kā planētu sistēmas veidojas ap karstām un masīvām zvaigznēm,» pastāstīja Gaudi.
«Tā kā mēs gribam iegūt pēc iespējas pilnīgāku ainu par galaktikā sastopamajām planētām, tad ir svarīgi izprast ne tikai to, kā planētas veidojas un attīstās, bet arī to, kādos apstākļos tās iet bojā,» piebilda Stasuns.
KELT-9b tika pamanīta 2016.gada maija nogalē, jūnija sākumā, kad KELT-North teleskopa iegūtie dati atklāja, ka novērotās zvaigznes spožums ir samazinājies par aptuveni pusprocentu. Spožuma samazināšanās notika periodiski, reizi 1,5 dienās. Turpmākie novērojumi apstiprināja, ka tā ir planēta, kas pieder tā dēvētajiem karstajiem jupiteriem.
Interesanti, ka tādēļ, ka zvaigzne ir nedaudz saplacināta un planētas orbīta atrodas netālu no zvaigznes polārajiem reģioniem, zinātnieki ir izskaitļojuši, ka pēc aptuveni 150 gadiem orbītas precesijas rezultātā tranzīts no Zemes vairs nebūs novērojams. Pārtraukums līdz brīdim, kad KELT-9b atkal būs redzama kā tranzitējoša planēta, ilgs aptuveni 3500 gadus.
KELT ir Kilogrāda Ekstrēmi mazais teleskops (Kilodegree Extremely Little Telescope), kuru pārrauga Ohaio, Vanderbilta un Lihajas universitāšu speciālisti. Viens teleskops atrodas ziemeļu, otrs - dienvidu puslodē. KELT teleskopi, atšķirībā no daudziem citiem projektiem, zemā izšķirtspējā novēro miljoniem ļoti spožu zvaigžņu vienlaicīgi.
Astronomi cer turpināt KELT-9b pētījumus, izmantojot jaudīgākus teleskopus, tādus kā Spitzer un Habls, lai noskaidrotu, vai planētai tiešām ir izveidojusies aste, kā arī noteikt, cik ilgi tai vēl atlicis dzīvot šādos ellišķīgos apstākļos.