2017.gada sudrabaino mākoņu sezona sākās maija nogalē, kad pirmie novērotāji Eiropā pamanīja gaisīgos pavedienus naksnīgajās debesīs. Tas nozīmēja, ka jāgatavo fotoaparāti un aptuveni stundu pēc Saules rieta jāsāk lūkoties ziemeļu virzienā, meklējot sudrabainos mākoņus. Par lielu pārsteigumu gaidītājiem, tā nenotika. Sudrabainie pavedieni pazuda pavisam. Vai sudrabaino mākoņu vispār vairs nebūs?
Izrādās, ka vainīgs ir karstums, kas izplatījies mezosfērā - Zemes atmosfēras slānī, kurā veidojas sudrabainie mākoņi. Karstums gan ir nosacīts, bet pat nedaudz paaugstinātā temperatūra neļāva veidoties sudrabainajiem mākoņiem.
«Maija sākumā mezosfēra sāka atdzist kā parasti, mēneša beigās sasniedzot temperatūru, kāda nepieciešama sudrabaino mākoņu veidošanās procesam,» skaidroja Linna Hārveja no Kolorādo universitātes Atmosfēras un kosmosa fizikas laboratorijas, kura temperatūras izmaiņas pamanīja NASA satelīta Aura datos. «Sākot ar 21.maiju temperatūras samazināšanās virs ziemeļpola apstājās, tā pat paaugstinājās par pāris grādiem turpmākajā nedēļā. Šis notikums pārvērta 2017.gada mezopauzi par siltāko pēdējā desmitgadē.»
Siltums ir sudrabaino mākoņu ienaidnieks. Ledus kristāliņiem, kas veidojas aptuveni 83 km augstumā, nepieciešamā temperatūra ir -128 oC. Šajā augstumā ūdens molekulas ir ļoti reti sastopamas. Zemās temperatūrās tās kondensējas uz cietām daļiņām, piemēram, meteoru atstātajiem putekļiem. Pat tikai par pāris grādiem augstāka temperatūra nozīmē, ka šis process nevar notikt.
«Mēs nezinām, kādēļ uzsila mezosfēra,» paskaidroja profesore Kora Rendela no Kolorādo universitātes. «Iespējams, ka tas ir sarežģīts process, kurā iesaistīti atmosfēras gravitācijas viļņi, kas ietekmē gaisa plūsmu, un karstums atmosfēras augšējos slāņos. Mēs meklējam atbildes.»
Par laimi, temperatūra samazinās.
«Pēdējā nedēļā polārā mezosfēra virs ziemeļpola ir atkal sākusi atdzist,» teica Hārveja.