Ja nebūtu ogļu, iespējams, mūsdienu industriālā pasaule izskatītos citādi. Taču šā fosilā kurināmā izmantošana nelabvēlīgi ietekmē gan apkārtējo vidi, gan cilvēku veselību, tādēļ nerimst diskusijas, vai vispār ir vērts turpināt to ieguvi un kā to uzlabot.
Materiāls tapis sadarbībā ar FOX International Channels grupas TV kanālu National Geographic
Kopumā ogļu ieguve tiek uzskatīta par mirstošu industriju, jo cilvēki aizvien vairāk dod priekšroku tīrākai videi bez liekiem trokšņiem, modernākai ekonomikai un alternatīvai enerģijai. Taču Austrālijā, Ķīnā, Indijā, Polijā un Dienvidāfrikā aptuveni divas trešdaļas elektrības un siltuma tiek saražotas, dedzinot ogles. Tās, starp citu, veido aptuveni trešdaļu no visām kravām, kas tiek pārkrautas Latvijas ostās.
Oglēm ir grūti konkurēt ar saules, vēja enerģiju un pat dabasgāzi, turklāt ne viena vien valsts ir apņēmusies pārtraukt pilnībā izmantot šo kurināmo. Piemēram, ASV desmitiem kompāniju bija spiestas iesniegt maksātnespējas pieteikumus, taču jaunas dzirkstis šim ugunskuram ir piemetis tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš, vēlētājiem klāstot vīzijas par valsts atdzimšanu, ir solījis ogļračiem atjaunot ogļu ieguvi, bet rūpniekiem – mazināt vides aizsardzības prasības. Tramps uzskata, ka «tīrās ogles» ir pelnījušas otru iespēju, jo spēj nodrošināt ar darbu un ienākumiem simtiem bijušo ogļraču.
«Ogles ir teicams enerģijas avots, taču cena par to lietošanu ir pārāk augsta,» dokumentālajā filmā «No pelniem», kas 30.jūnijā būs skatāma «National Geographic», atzīst rančo īpašnieks L.Dž. Tērners.
Pirms filmas, kas atklāj ogļu industrijas uzplaukumu, panīkumu un nākotnes riskus, «National Geographic» ir apkopojis galvenās problēmas, kuras rada šis kurināmais.
Lai piekļūtu oglēm, tiek postīta zemes virskārta
Aptuveni 40% no visām ogļu ieguves vietām ir atklātās raktuves. Tas ir lētāks un videi bīstamāks ieguves veids. Lai piekļūtu iegulām, tiek noplēsta zemes virskārta, arī augsne un augi. Var tikt saspridzināti kalni un klintis. Tādējādi tiek iznīcināta ainava, meži, kas ir dzīves vieta dažādiem dzīvniekiem. Savukārt izstrādātas un pamestas pazemes raktuves mēdz iegrimt zemē, radot lielus «caurumus».
Ogļu ieguvei ap raktuvēm bieži tiek samazināts gruntsūdeņu līmenis, tādēļ apkārtējās zemes izžūst. Šie procesi ietekmē gan lauksaimniecību – noplicinātās zemes kļūst neizmantojamas, gan arī iedzīvotājus, kuriem ir jārok dziļākas akas.
Ieguve piesārņo gruntsūdeņus un pasliktina augsnes kvalitāti
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes raktuvju tuvumā mēdz pārpurvoties vai applūst. Kalnrūpniecības notekūdeņi, ko dēvē arī par «vircu», satur dažādus toksiskus ķīmiskus savienojumus un smago metālu (arsēna, dzīvsudraba, svina) atliekas, kas noplūdes gadījumā var piesārņot gruntsūdeņus, savukārt tie indē apkārtējo augsni. Skābās augsnes var saglabāties pat desmitiem gadu pēc raktuvju slēgšanas, ja vien netiek veikti nopietna un dārga rekultivācija. Ja ieguves uzņēmums bankrotē, dārgie atjaunošanas pasākumi praktiski nav iespējami.
Savukārt atklātās ogļu ieguves vietas nav pasargātas no nokrišņiem, lietus ūdeņi skalojas raktuvēs, tā tālāk piesārņojot apkārtējās ūdenstilpes un gruntsūdeņus.
Plašās aizņemtās teritorijas apdraud dzīvnieku dabisko vidi
Ogļu ieguve parasti notiek plašās teritorijās, kurās mītošajiem dzīvniekiem tiek izpostīta dabiskā vide un barības avoti. Izjauktās ekosistēmas var radīt izzušanas draudus atsevišķām dzīvnieku un kukaiņu sugām.
Ogles pamatīgi piesārņo gaisu
Ģeoloģiskajos procesos, kuru laikā radās ogles, radās daudz metāna gāzes, kura vidi spēj sabojāt daudz pamatīgāk nekā oglekļa dioksīds. Patlaban 6% metāna emisiju rada tieši ogļu ieguve. Tiesa, bieži vien šo gāzi savāc un izmanto kā kurināmo enerģijas ražošanā. Metāns arī bieži sprāgst, tā apdraudot ogļraču dzīvību.
Ogles viegli uzliesmo, tādēļ to ieguves vietās mēdz izcelties ugunsgrēki, taču tos likvidēt var būt ļoti grūti. Ogles var gruzdēt desmitiem un simtiem gadu, tādējādi ilgstoši piesārņojot atmosfēru. Šādi ugunsgrēki ir nopietna problēma ASV, Krievijā, Ķīnā, Austrālijā, Indonēzijā. Turklāt ugunsgrēkiem var būt arī dabīga izcelsme, piemēram, atklātā ieguves vietā var iespert zibens, līdzās var degt meži vai kūdra. Taču līdz ar to gaisā nokļūst oglekļa monoksīds, oglekļa dioksīds, metāns un sēra dioksīds.
Viens no lielākajiem oglekļa dioksīda avotiem ir ogļu elektrostacijas, kuru radītais gaisa piesārņojums – cietās daļiņas, smogs, dzīvsudraba savienojumi - var kaitēt iedzīvotājiem plašos apvidos. Ogļu elektrostacijas rada teju pusi atmosfērā nonākošā dzīvsudraba.
Putekļi un cietās daļiņas apdraud cilvēku veselību
Ogļraču un apkārtējo iedzīvotāju veselību posta ogļu putekļi, kas izraisa t.s. melno plaušu slimību. ASV no tās joprojām katru gadu mirst aptuveni 1000 cilvēku. Arī cilvēkiem, kuri dzīvo netālu no raktuvēm, biežāk nekā ierasts konstatē plaušu, nieru, sirds un asinsvadu slimības. Savukārt ogļu elektrostaciju radītais smogs, kas rodas, slāpekļa oksīdiem reaģējot ar organiskajiem savienojumiem, palielina bronhiālās astmas, plaušu bojājumu un priekšlaicīgas nāves risku. Taču viskaitīgākās cilvēku veselībai ir t.s. cietās daļiņas, proti, dažus mikronus lielas nesadegušas daļiņas, kas iekļūst dziļi plaušās. Tās ir sestais priekšlaicīgas nāves iemesls, no cieto daļiņu radītajām slimībām ik gadu mirst simtiem tūkstoši cilvēku.
Pār zemi līst skābais lietus
Sēra un slāpekļa savienojumiem atmosfērā reaģējot ar ūdeni, veidojas slāpekļskābe un sērskābe, kas līdz zemei nonāk t.s. skābo lietu veidā. Skābie nokrišņi maina augsnes un ūdeņu pH līmeni, tādējādi lēnām un neatgriezeniski nogalinot augus, kokus un zivis. Skābos nokrišņus uzskata par vienu no nopietnākajiem draudiem apkārtējai videi.
Milzīgie ogļu izmantošanas apjomi ietekmē klimata pārmaiņas
Šā kurināmā ieguves un izmantošanas laikā rodas daudz siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu (metāns, oglekļa dioksīds). Tādējādi ogļu izmantošana ir tā cilvēku darbība, kas būtiski iespaido arī klimata procesus un pārmaiņas, tostarp globālo sasilšanu.
Ogļu spēkstacijas visā pasaulē izlieto tik daudz saldūdens, cik pietiktu viena miljona cilvēku pamatvajadzību apmierināšanai. Tas padziļina ūdens krīzi pasaulē: klimata pārmaiņu dēļ vairākos planētas rajons palielinās sausuma periodi un cilvēkiem kļūst grūtāk piekļūt saldūdenim.
Tīru ogļu nemēdz būt
Nenoliedzami, ogļu spēkstacijas šobrīd ir tīrākas nekā jebkad agrāk, tomēr to izmeši turpina negatīvi ietekmēt cilvēkus un dabu. Viens no risinājumiem, ar kuru ir aizrāvusies ogļu ieguves industrija, ir t.s. tīrās ogles, proti, kaitīgo izmešu samazināšanai tiek sašķidrināts oglekļa dioksīds. Taču šis process pats par sevi ir ļoti energoietilpīgs, proti, ir jāsadedzina par ceturtdaļu vairāk ogļu, lai iegūtu to pašu enerģijas daudzumu. Turklāt sašķidrinātais ogleklis ir kaut kur jāglabā, bet pat viena 500 megavatu spēkstacija katru dienu saražo 10 000 tonnu oglekļa dioksīda. Tādēļ «tīro ogļu» koncepcija patlaban tiek uzskatīta par utopiju, kurai trūkst piemērotu tehnoloģiju.
Skaties dokumentālo filmu «No pelniem» «National Geographic» piektdien, 30.jūnijā, plkst. 21:00!
