RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kā gaismas pleķītis pārtop asteroīdā?

Starspace.lv
Ilustratīvs attēls | Foto: www.eso.org

1801.gada pirmajā dienā itāļu astronoms Džuzepe Piaci netālu no Vērša zvaigznāja atklāja jaunu, esošajās zvaigžņu kartēs neatzīmētu niecīgu zvaigznīti. Nākamajā naktī viņš atkal novēroja to pašu objektu un secināja, ka tas ir pavirzījies attiecībā pret pārējām zvaigznēm. Piaci zināja, ka zvaigznes ir ļoti tālu un tās nemaina savas atrašanās vietas. Tā kā jaunatklātais objekts pārvietojās, astronoms nosprieda, ka viņš ir atklājis kaut ko, kas atrodas tuvāk, tepat Saules sistēmas ietvaros. Piaci bija atklājis pirmo asteroīdu. Viņš to nosauca par Cerēru.

Lai arī Piaci ēras astronomi nojauta, ka Saules sistēmā ir daudzi sīki objekti, kuri gaida savu atklājēji, vēl desmitiem gadu pēc Cerēras atklāšanas bija atklāti vien daži. Piecdesmit gadus pēc Cerēras atklāšanas bija zināmi 15 asteroīdi. Laikam ejot, uzlabojās aprīkojums, izmantotās metodes un arī auga interese par asteroīdiem. 1868.gadā zināmo asteroīdu skaits jau sasniedza 100. 1923.gadā jau 1000. Mūsdienās zināmo asteroīdu skaits pārsniedz jau pusmiljonu.

www.starspace.lv

Lielākā daļa asteroīdu atrodas aiz Marsa orbītas, vairāk nekā 1,5 reizes tālāk nekā Zeme no Saule. Asteroīdi, kuri savās orbītās var pietuvoties Saulei un atrasties 1,3 reizes tālāk no Saules nekā Zeme, tiek dēvēti par Zemei tuvajiem asteroīdiem. Tas gan nav īsti korekti, jo liela daļa nekad vispār nepietuvojas Zemei. Šobrīd ir zināmi vairāk kā 16 000 Zemei tuvie objekti, pie kuriem pieder gan asteroīdi, gan komētas.

Pateicoties modernām metodēm un tehnoloģijām, kā arī profesionālo un amatieru astronomu sadarbībai, zināmo Zemei tuvo objektu skaits pieaug par aptuveni pieciem objektiem katru dienu.

Kā tiek atklāti asteroīdi?

«Tieši tāpat kā Piaci laikā, viss sākas ar gaismas pleķīti teleskopa redzeslaukā,» pastāstīja Zemei tuvo objektu centra vadītājs Pauls Čodass no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). «Pat visjaudīgākajos teleskopos, kas nodarbojas ar asteroīdu medībām, tie izskatās kā niecīgi gaismas punktiņi, jo šie objekti ir ļoti mazi. Kad astronoms atklāj punktiņu, kas pārvietojas, tad sākas īstā jautrība.»

Asteroīds

Avots: www.jpl.nasa.gov

Mūsdienās asteroīdu medībās piedalās daudz un dažādi teleskopi visā pasaulē, tomēr lielāko daļu atklāj Pan-STARRS un Katalīnas Debesu novērošanas programmu ietvaros. Tiek izmantoti četri teleskopi, ar kuru palīdzību ir pamanīti aptuveni 90% no visiem pēdējā laikā atklātajiem Zemei tuvajiem objektiem.

Šie teleskopi ir aprīkoti ar CCD kamerām. Ja vien ir piemēroti laikapstākļi - nesnieg sniegs, nelīst lietus un nav pilnmēness - teleskopus sargājošie kupoli tiek atvērti un tiek fotografētas debesis. Tiek izmantota salīdzinoši īsa (30 sekundes) ekspozīcija un nofotografēta vairāku attēlu sērija. Astronomi meklē gaismas punktus, kas pārvietojas attiecībā pret tālākajām un salīdzinoši nekustīgajām zvaigznēm. Tādēļ ir nepieciešami vairāki attēli, kas fotografēti ar dažu minūšu starpību. Vienas nakts ietvaros tiek safotografēti vairāki simti debesu attēlu.

Kad astronoms pamana kustīgu gaismas punktu, tā koordinātes tiek salīdzinātas ar Mazo planētu centra datubāzi. Ja šī objekta datubāzē nav, ir cerība, ka izdevies atklāt kaut ko jaunu, bet par to vēl būs jāpārliecinās.

Mūsdienās kustīgos gaismas punktiņus pamatā pamana īpašas datorprogrammas, bet astronoms vienmēr pārbauda un pārliecinās, ka gaismas punkts nav attēla vai CCD kameras radīts defekts. Ja astronoms ir pārliecināts, ka pamanītais varētu būt jaunatklāts objekts, tā koordinātes tiek nosūtītas uz Mazo planētu centra Zemei tuvo objektu apstiprināšanas lapu, kur tam tiek piešķirts pagaidu numurs, piemēram YL9E0A0. Mazo planētu centra programma izskaitļo arī iespējamo objekta orbītu.

«Ja aprēķini liecina, ka potenciālais objekts varētu pietuvoties Zemei, mēs meklējam papildspēkus,» skaidroja Čodass. «Ir daudzi astronomi, kas veic turpmākos novērojumus. Viņi izmanto pēdējos datus un mēģina atrast konkrēto objektu. Ja izdodas, viņi nosaka tā koordinātes un nosūta datus uz Mazo planētu centru, kur tie tiek pievienoti jau esošajiem datiem. Šie novērojumi ir ļoti svarīgi, jo palīdz precizēt jaunā objekta orbītu.»

Parasti pietiek divas vai trīs naktis, lai savāktu informāciju un apstiprinātu, ka gaismas punktiņš patiešām ir Zemei tuvais objekts. Kad tas ir noticis, objekts no apstiprināšanas lapas tiek izņemts un tam tiek piešķirts pastāvīgs nosaukums, kas sākas ar tā atklāšanas gadu, kam seko ciparu un burtu kombinācija, kas apzīmē, kurā mēnesī (mēnesis tiek dalīts divās daļās) ir atklāts objekts un kurš pēc kārtas tas ir konkrētajā laika periodā. Mazais planētu centrs aprēķina orbītas datus un izsūta e-pastu visiem, kas pieteikušies uz šāda tipa jaunumiem.

Protams, novērojumi tiek turpināti arī pēc tam, jo tādejādi iespējams precizēt orbītu. Datus ikdienas apstrādā īpaša datorsistēma Sentry, kas atrodas NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas pārraudzībā, lai izskaitļotu sadursmes iespējas. Iekārtas un programmas nemitīgi tiek uzlabotas, lai vēl labāk un precīzāk varētu identificēt potenciālos draudus no kosmosa.

NASA
0 Komentāri