Oksfordas universitātes pētnieki secinājuši, ka tardigrādi (paši sīkstākie un grūtāk iznīcināmie organismi uz Zemes) spēs pārdzīvot apokalipsi un pastāvēs vēl vismaz desmit miljardus gadu, liecina jauns pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Scientific Reports».
Tardigrādi jeb gauskāji ir ārkārtīgi sīksti, caurmērā 0,5 milimetrus gari (mēdz gan būt pat 1,5 mm gari radījumi) dzīvnieciņi ar astoņām kājām. Tie spēj 30 gadus izdzīvot bez ēdiena, izturēt ārkārtīgi lielu karstumu vai aukstumu un pārdzīvot neiedomājami intensīvu radioaktīvo starojumu.
Tardigrādi spēj izdzīvot pat atklātā kosmosā, un zinātnieki pierādījuši, ka tieši
šie radījumi būs pēdējie, kas paliks dzīvi, ja Zeme piedzīvos sadursmi ar asteroīdu vai kādu citu postošu katastrofu.
To pētnieki secinājuši pēc tam, kā aplēsti apstākļi, kādi varētu rasties Zemes bojāejas brīdī.
«Mūsu mērķis bija izpētīt, kādiem apstākļiem jābūt, lai izmirtu ne tikai cilvēki, bet pilnīgi visa dzīvā radība, tāpēc mēs izvēlējāmies pašus sīkstākos organismus pasaulē – tardigrādus – un centāmies nonākt pie apstākļiem, kas varētu tos iznīcināt,» komentēja Oksfordas universitātes pētnieks Rafaels Alvess Batista.
Pētījumā atklājās, ka niecīgie mikroorganismi spēs pārdzīvot gan asteroīda triecienu un «supernovu», gan iespaidīgi spēcīgu gamma starojumu.
«Cilvēks ir ārkārtīgi jutīga un viegli ievainojama būtne, tāpēc
dzīvība uz Zemes pastāvēs vēl ilgi pēc tam, kad cilvēki būs izmiruši,»
piebilda Batista.
Izpētīts, ka vienīgais, kas varētu iznīcināt tardigrādus, ir Saules eksplozija.
Pētnieki ir pārliecināti, ka, ja uz Zemes atrodamas tik sīkstas dzīvības formas, tad ļoti iespējams, ka citur kosmosā atrodas kaut kas līdzīgs vai vēl izturīgāks.
«Tardigrādi uz Zemes ir gandrīz neiznīcināmi, tomēr ļoti iespējams, ka citur kosmosā ir vēl sīkstākas būtnes.
Mums ir jāturpina pētīt,» secināja Batista.
