Nekas tā nepalīdz iemigt kā tīra sirdsapziņa, tomēr jaunā pētījumā noskaidrots, ka naktsmiers ir labāks, ja cilvēkam ir mērķis, kura dēļ ir vērts celties no rīta. Pirmajā šāda veida pētījumā, kas publiskots žurnālā «Sleep, Science and Practice», amerikāņu zinātnieki noskaidroja, ka konkrēts mērķis dzīvē samazina miega traucējumus un uzlabo miega kvalitāti.
Lai arī visi pētījuma dalībnieki bija gados vecāki cilvēki, pētnieki norāda, ka tā rezultāti droši vien ir attiecināmi uz visu vecumu cilvēkiem. Pētnieki uzskata, ka cilvēka miega kvalitāte tiek noteikta vēl pirms cilvēks vispār aiziet gulēt.
Miega problēmas tiek saistītas ar dažādām slimībām, tostarp Alcheimera slimību, aptaukošanos, sirds slimībām,
diabētu un pat saaukstēšanos un gripu, tādēļ labāks miegs veicinās arī labāku vispārēju veselību.
«Palīdzēšana cilvēkiem attīstīt dzīves mērķi varētu būt efektīva bezzāļu stratēģija, lai uzlabotu miega kvalitāti, īpaši cilvēkiem, kas vairāk cieš no bezmiega,» uzsvēra ASV Ilinoisas štata Ziemeļrietumu Universitātes profesors Džeisons Ongs, kurš ir viens no pētījuma autoriem.
«Dzīves mērķis ir kas tāds, ko var attīstīt un pastiprināt ar apzinātības vai pilnīgas uzmanības (mindfulness) terapijas palīdzību,» viņš piebilda.
Kopumā pieaugušajiem naktī ir nepieciešams septiņas līdz deviņas stundas ilgs miegs, tomēr katram cilvēkam šis laiks ir atšķirīgs un ir atkarīgs no vecuma, dzīvesveida un gēniem.
Vairāk nekā trešā daļa britu naktī guļ mazāk nekā sešas stundas, par ko tiek vainots mūsdienu dzīvesveids.
Pārmērīgs mākslīgais apgaismojums un spīdums no viedtālruņiem un planšetēm atgādina dienas gaismu un traucē
izdalīties melatonīnam - hormonam, kas atbild par miegu.
Noskaidrots, ka miegu ietekmē arī veselības un dzīvesveida problēmas, tostarp aptaukošanās, pārmērīga alkohola un bezalkoholisko dzērienu lietošana, smēķēšana, fizisku aktivitāšu trūkums, garīgās veselības problēmas, stress darbā, maiņu darbs, bažas par finansēm un ilgs ceļš uz darbu.
Jaunajā pētījumā 823 cilvēki vecumā no 60 līdz 100 gadiem atbildēja uz desmit jautājumiem par dzīves mērķi un 31 jautājumu par miegu. Tiem, kuri juta, ka viņu dzīvei ir mērķis, bija 63% mazāka iespēja ciest ar miega apnoju un par 52% mazāka iespēja gūt nemierīgo kāju sindromu. Viņiem ir arī nedaudz labāka miega kvalitāte.
Miega apnoja pastiprinās līdz ar gadiem. Tās rezultātā cilvēkam miegā ir sekla elpošana vai arī elpošanas apstāšanās vairākas reizes stundā. Nemierīgo kāju sindroms rada nepatīkamas izjūtas kājās un nepārvaramu vēlmi tās kustināt.
Pētnieki tagad vēlas noskaidrot, vai ar apzinātībā balstītas terapijas palīdzību var uzlabot arī miega kvalitāti.
Aprēķināts, ka nepietiekams strādājošo britu miegs Lielbritānijas ekonomikai izmaksā 40 miljardus mārciņu (45 miljardi eiro) gadā zaudētu darba stundu dēļ, kas pielīdzināms 1,86% valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savukārt izdevums «The Telegraph» piedāvā septiņus padomus labākam miegam.
