Unikālās portretu fotogrāfijās, kas izmantotas, lai diagnosticētu garīgās kaites, attēloti 19. gadsimta vidus Anglijas psihiatriskās klīnikas pacienti.
Vai vari garīgo stāvokli noteikt pēc foto? 19.gadsimtā «ārsti» varēja
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izteiksmīgo portretu autors ir psihiatrs Hjū Velčs Daimonds (Hugh Welch Diamond), kurš ap 1855. gadu strādāja psihiatriskajā klīnikā Sarejas grāfistē Anglijā.
Daimonds bija viens no pirmajiem foto entuziastiem un pavisam noteikti pirmais, kurš sistemātiski
izmantoja fotogrāfijas, lai ārstētu garīgās slimības.
Aizstāvot tajā laikā populāro pseidozinātni – fiziognomiju, kas pastāv uz to, ka cilvēka seja ir tā dvēseles spogulis, Daimonds
izvirzīja teoriju, ka, izpētot pacientu portretus, psihiatrs var vieglāk noteikt pacienta garīgo kaiti.
Fotogrāfijās ir attēloti pacienti ar dažādām garīgajām slimībām, tostarp melanholiju un maniakālo paranoju.
«Kad fotogrāfs ir notvēris un iemūžinājis pacienta dvēseles gaismu vai vētras, metafiziķi var novērot un izpētīt visus cilvēka prāta redzamos un neredzamos procesus,» tēlaini rakstīts 1856. gada «zinātniskajā» darbā Par fotogrāfijas izmantošanu fiziognomijā un vājprāta garīgo fenomenu (On the Application of Photography to the Physiognomy and Mental Phenomena of Insanity).