NASA Cassini misijas noslēguma fāze, kas nodēvēta par Grand Finale, turpinās. Tās laikā kosmiskais aparāts regulāri lido cauri spraugai, kas atdala Saturnu no tā gredzenu sistēmas. Šo pārlidojumu laikā iegūtā informācija ne tikai palīdz labāk izprast šo komplekso planētas sistēmu, bet arī sagādā arvien jaunus pārsteigumus zinātniekiem.
Grand Finale sākās 26.aprīlī un turpināsies līdz šā gada 15.septembrim. Šobrīd Cassini ir veicis 15 no 22 iecerētajām orbītām.
«Sava ceļojuma pēdējā posmā Cassini darbojas nevainojami,» pastāstīja Cassini projekta vadītājs Ērls Maize no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). «Novērotais turpina pārsteigt un iepriecināt.»
Analizējot magnetometra savāktos datus, zinātnieki ir secinājuši, ka planētas magnētiskā lauka novietojums saskan ar planētas rotācijas ass slīpumu. Izmaiņas ir mazākas par 0,06 grādiem, kas ir Cassini magnetometra zemākā iespējamā mērījumu robeža. Šis atklājums ne pārāk labi atbilst šobrīd pieņemtajam teorētiskajam skaidrojumam par magnētisko lauku veidošanos, saskaņā ar kuru magnētiskā lauka novietojumam jābūt novirzītam attiecībā pret planētas rotācijas asi.
Šis atklājums sarežģī arī Saturna diennakts garuma noteikšanu, jo magnētiskā lauka ass slīpuma gadījumā varētu novērot planētas iekšējo struktūru svārstības.
«Slīpums ir daudz mazāks, nekā mēs agrāk bijām aprēķinājuši, un to ir pagrūti izskaidrot,» piebilda Mišele Dohertija no Londonas Imperiālās koledžas, kas vada Cassini magnetometra grupu. «Mums līdz šim nav izdevies precīzi noteikt Saturna diennakts garumu, bet mēs pie tā strādājam.»
Dohertija uzskata, ka atmosfēra varētu bloķēt patieso magnētisko lauku, tādēļ cer, ka turpmākie novērojumi varētu viest skaidrību šajā jautājumā. Magnetometra dati tiks analizēti, ņemot vērā arī Cassini savākto informāciju par Saturna gravitācijas lauku. Agrīnie rezultāti liecina par neatbilstību esošajiem teorētiskajiem Saturna uzbūves modeļiem, kas nozīmē, ka mūs gaida jauni pārsteigumi šajā jomā.
Papildus magnētiskā lauka un gravitācijas izpētei Cassini ir ieguvis pirmos planētas atmosfēras un galveno gredzenu paraugus. Kosmisko putekļu analizators (CDA) ir savācis daudzas gredzenu daļiņas, bet ārējo atmosfēras daļu jeb eksosfēru ir «pasmaržojis» jonu un neitrālās masas spektrometrs (INMS).
Pirmajā orbītā (26.aprīlī) lielā sakaru antena tika izmantota kā vairogs, lai pasargātu Cassini no iespējamajām putekļu daļiņām. Lai arī sākotnēji šķita, ka šajā spraugā daļiņu praktiski nav, vēlāk zinātnieki secināja, ka tās ir ļoti mazas un to uztveršanai nepieciešams izmantot CDA instrumentu. Tādēļ trešās orbītas laikā CDA tika izmantots, lai savāktu D gredzena paraugus (lidojuma cauri D gredzenam audioieraksts).
Savukārt pēdējo piecu orbītu laikā un arī tad, kad Cassini ienirs Saturna atmosfērā uz visiem laikiem, darbosies INMS, vācot informāciju par dziļākiem atmosfēras slāņiem.
Protams, papildus jau minētajiem instrumentiem darbojas arī kameras, kas ļauj aplūkot gan Saturna atmosfēru, gan tā gredzenus ar agrāk neredzētu detalizācijas pakāpi, atklājot jaunus pārsteigumus. Piemēram, C gredzena tuvāka izpēte atklāja atšķirīgu struktūru dažādos tā apgabalos. Zinātnieki cer, ka šī papildu informācija palīdzēs izskaidrot C gredzena struktūru un kādas daļiņas to veido.
Lai atzīmētu Cassini misijas sasniegumus, šā gada rudens StarParty notiks tieši dienu pēc Cassini ieniršanas Saturna dzīlēs.