Pētnieki atklājuši, ka visas dzīvās radības pamatā ir aļģes, kas uz Zemes radušās pirms vairāk nekā 650 miljoniem gadu.
Dzīvās radības evolūcijas pamatā ir aļģes (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Nature», skaidrots, ka dzīvības attīstība uz Zemes trīs miljardus gadu bija apstājusies vienšūņu organismu stadijā, taču pirms 650 miljoniem gadu, kad sāka kust sasalusī Zemes virsma, viss mainījās un zem ūdens sāka ziedēt aļģes – organismi, kas tagad tiek uzskatīti par dzīvās radības evolūcijas pamatu.
«Ledum kūstot, mikroskopiskās baktērijas nomainīja aļģes, un šis process kļuva par revolūciju barības ķēdes attīstībā, jo bez aļģēm mūsu šeit nebūtu,» komentēja pētījuma autors Johens Brokss.
Jautājums par to, kad un kur uz planētas parādījās pirmie dzīvnieki, ir viena no lielākajām mistērijām zinātnē, jo līdz šim zinātnieku rīcībā bija tikai teorijas un hipotēzes nevis fakti.
Viena zinātnieku daļa apgalvo, ka, lai attīstītos tik sarežģītas būtnes kā dzīvnieki, bija vajadzīgi miljardiem gadu, tomēr otra daļa saka, ka dzīvnieki varēja attīstīties daudz ātrāk, tomēr pastāvēja kāds šķērslis. Zinātnieki ilgi uzskatīja, ka šis šķērslis bija skābekļa nepietiekamība, tāpēc vienšūņi ilgi palika vienā attīstības stadijā.
Tomēr jaunais pētījums pierādīja, ka attīstības šķērslis nebija skābekļa trūkums, bet gan bagātīga un barojoša pārtikas avota neesamība, taču Zemes virsmai kūstot, jūrā nokļuva dažādas barības vielas, ļaujot rasties aļģēm.
«Šis straujais lēciens no vienšūņiem uz aļģēm ir apbrīnojams. Atšķirību starp abiem organismiem varētu pielīdzināt peles un ziloņa izmēru atšķirībai, bet okeāna ekosistēmā izmēram ir pamatīga nozīme,» piebilda Brokss.
Šī pētījuma pamatā ir pierādījumi, ko pētnieki atrada iežu paraugos, kas tika izrakti Austrālijas tuksnesī.