Sarkanais milzis Antaress skaistā fotogrāfijā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ESO/M. Kornmesser

Skatoties ar neapbruņotu aci, Antaress ir spožākā zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, kas Latvijā vislabāk redzams vasaras mēnešos, bet visai zemu pie horizonta. Tas ir sarkanais pārmilzis, kura masa aptuveni 12 reizes pārsniedz Saules masu. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji Antaress bijis 15 reizes masīvāks par Sauli, bet savas dzīves laikā zaudējis masu. Antaresa diametrs aptuveni 700 reižu pārsniedz Saules izmērus. Nākotnē sarkanais pārmilzis uzsprāgs kā pārnova, spoži atmirdzot Zemes debesīs.

Astronomu komanda Keičī Ohnakas (Universidad Católica del Norte, Čīle) vadībā izveidoja Antaresa virsmas karti un noteica virsmas materiāla kustības ātrumu, izmantojot Ļoti lielā teleskopa interferometru (VLTI) un iegūstot līdz šim vislabāko kādas citas zvaigznes virsmas attēlu. Iegūtie dati liecina par negaidīti turbulentu (nemierīgu) atmosfēru.

Foto: ESO/M. Kornmesser

VLTI spēj kombinēt četru 8,2 metrus lielo pamatteleskopu un četru palīgteleskopu gaismu, izveidojot virtuālu teleskopu, kura galvenā spoguļa diametrs var sasniegt pat 200 metrus. Šī tehnoloģija ļauj ieraudzīt daudz sīkākas detaļas.

ESO/spaceengine.org/M. Kornmesser

«Jau vairāk nekā piecdesmit gadus nav izdevies atbildēt uz jautājumu, kā Antaress un tam līdzīgās zvaigznes to dzīves noslēgumā zaudē masu tik ātri,» pastāstīja pētījuma vadītājs Keičī Ohnaka. «VLTI ir vienīgais instruments, kas tiešā veidā var izmērīt Antaresa uzblīdušās atmosfēras gāzu kustību, kas ir svarīgs solis, lai rastu atbildes uz šo jautājumu. Nākamais izaicinājums būs noskaidrot, kas rada šo turbulenci.»

ESO

Ohnakas vadītā komanda izveidoja Antaresa atmosfēras divdimensiju karti, kurā attēlota gāzu kustība. Tā ir pirmā šāda tipa karte, kas izveidota citai zvaigznei, ne Saulei. Rezultāti atklāja, ka mutuļojošā zema blīvuma gāze atrodas daudz tālāk no zvaigznes, nekā agrāk tika prognozēts. Šī kustība nav izskaidrojama ar konvekcijas procesiem, kuru rezultātā matērija no zvaigznes dzīlēm tiek nogādāta atmosfēras ārējos slāņos. Antaresa atmosfēras turbulencei, visticamāk, nāksies meklēt citu skaidrojumu.

«Nākotnē šī novērojumu metode varētu tikt izmantota, lai detalizēti pētītu dažāda tipa zvaigžņu virsmu un atmosfēru. Līdz šim tā varēja pētīt tikai Sauli,» secināja Ohnaka. «Mūsu darbs pārceļ zvaigžņu astrofiziku jaunā līmenī un atver logu jauna tipa pētījumiem.»

Antaress

ESO, IAU and Sky & Telescope

www.starspace.lv

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu