Analizējot pēdējos Rosetta zondes telemetrijas datus, kas tika nosūtīti mirkli pirms ietriekšanās Čurjumova-Gerasimenko komētas virsmā 2016.gada 30.septembrī, zinātniekiem izdevās rekonstruēt attēlu, kurā redzama vieta, kur zonde beidza savu eksistenci.
Tuvojoties komētas virsmai, zonde savāca un nosūtīja uz Zemi gan zinātniskos datus, gan attēlus. Tika uzskatīts, ka pēdējais attēls, kurš fotografēts ar OSIRIS kameru, ir tapis aptuveni 25 m augstumā virs Sais reģiona uz komētas. Tomēr Rosetta datu arhīvos slēpās vēl kāds pārsteigums.
Analizējot arhīvus, tika atrastas vēl dažas telemetrijas pakotnes, kas nozīmēja, ka tajās varētu būt vēl viens, vēl tuvāk virsmai fotografēts attēls.
Pirms attēls tika nosūtīts uz Zemes, tas Rosetta datorā tika sadalīts vairākās pakotnēs. Vidēji viens attēls aizņēma 23 048 baitus, kas nozīmē, ka tas tiek sadalīts sešos atsevišķos sūtījumos. Pēdējā attēla gadījumā uz Zemi tika nosūtītas tikai 3 datu pakotnes jeb 12 228 baiti, kas ir nedaudz vairāk par pusi no attēla. Automātiskā datu apstrādes sistēma šo pakotņu kopumu neatzina par pilnvērtīgu attēlu un ignorēja, bet inženieru komanda nolēma to pamēģināt rekonstruēt.
Avots: ESA/Rosetta/MPS for OSIRIS Team MPS/UPD/LAM/IAA/SSO/INTA/UPM/DASP/IDA
Rosetta datu kompresijas programma darbojās tā, ka attēls netika sūtīts pa pikselim, bet pa slāņiem, tā rezultātā katra nākamā slāņa detalizācija bija labāka. Tas nozīmē, ka attēls, no kura tika saņemti 53%, ir kompresēts ar attiecību 1:38, nevis 1:20, kā vajadzētu būt pilna attēla gadījumā. Detalizācija nebija tik laba.
Lai arī kamera nebija veidota tā, lai to izmantotu zemāk par 300 metriem, bija iespējams to pārslēgt īpašā režīmā un iegūt ļoti asus attēlus. Normālā režīmā kamerai tika izmantots krāsu filtrs, bet nolaišanās laikā tas tika atslēgts. Tādēļ bija iespējams iegūt ļoti skaidrus attēlus 15 metru augstumā, kas ir pat labāki nekā tie, kas tapuši aptuveni 25 metru augstumā.