Piektdiena, 15. decembris
RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Zinātnieki atrisinājuši pazudušās kosmosa matērijas mīklu

Galaktika M82 ar intensīvu rentgenstarojuma avotu tās centrā | Foto: NASA/JPL-Caltech

Kosmosa izpētē iesaistītos zinātniekus jau gadiem nomoka kāda problēma - redzamās matērijas ir krietni mazāk nekā tai būtu jābūt saskaņā ar Visuma uzbūves modeļiem.

Zinātnieki uzskata, ka aptuveni 70 procentus Visuma veido tā dēvētā tumšā enerģija jeb noslēpumainās spēks, kas liek kosmosam aizvien izplesties, turklāt ātrāk un ātrāk. Aptuveni ceturtā daļa no kosmosa ir tumšā matērija, bet atlikušie 5% - tas ko redzam un varam sataustīt. Tātad planētas, zvaigznes, asteroīdus, komētas.

Novērojot Visuma objektus jeb normālo matēriju, tas ir - protonus, neitronus un elektronus, zinātnieki ir redzējuši tikai 2,5% Visuma satura. Atlikusī absolūti lielākā daļa Visuma turpretī tā arī nav redzēta, tomēr divas pētnieku grupas tagad apgalvo, ka tām varētu būt atbilde šai senajai «pazudušo barionu problēmai», raksta Newsweek.com.

Hideki Tanimura no Orsē (Francija) Kosmosa astrofizikas institūta un Anna de Grāfa no Edinburgas universitātes Lielbritānijā divos neatkarīgos zinātniskos darbos aprakstījuši, ka zudušie barioni atrodas gāzē, kas saista galaktikas.

Iesākumā zinātnieki izpētīja Slouna digitālo debesu karti (Sloan Digital Sky Survey), kurā iezīmēta barionu iespējamā ietekme uz galaktiku sasaisti. Pēc tam izmantoja datus no Planka satelīta izveidotās kosmiskā mikroviļņu fona starojuma (cosmic microwave background (CMB)) kartes jeb lielā sprādziena atspulga. Kad šī gaisma ceļo karstā gāzē, daļa tās izkliedējas, atstājot tādu kā ielāpu mikroviļņu fona starojumā. Šis fenomens ļāva pētniekiem ieraudzīt matērijas daļas, kas citkārt būtu pārāk blābas, lai būtu novērojamas.

Abas zinātnieku komandas, pētot vairāk nekā miljonu galaktiku pāru, atklāja pierādījumus, ka starp tām ir gāzu pavedieni. Vēl vairāk - zinātnieki secināja, ka šī matērija ir krietni blīvāka par vidējo rādītāju. Tanimuras darbā aprakstīts, ka trīskārt, bet de Grāfas darbā pat, ka sešas reizes blīvāka nekā vidēji.

«Pazudušo barionu problēma ir atrisināta,» Tanimura sacījis New Scientist. «Pieļaujam blīvuma atšķirības, jo novērojam gāzu pavedienus dažādos attālumos. Ja to ņem vērā, mūsu atklājums sakrīt ar otras komandas atklājumu.»

Hārvarda Smitsonianas astrofizikas centra (Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics) Ralfs Krafts (Ralph Kraft) norāda, ka Tanimuras un de Grāfas atklājumi ļauj likvidēt pretrunas starp novērojumiem un kosmosa uzbūves simulācijām. Pēc viņa teiktā šie pētījumi uzskatāmi parāda, ka daudzas no mūsu fundamentālajām idejām par kosmosu šķiet pareizas. «Visi zina, ka neredzamajai matērijai ir kaut kur jābūt, taču šī ir pirmā reize, kad kāds, šoreiz divas neatkarīgas pētnieku grupas, to patiesi ir konstatējušas.»

1 Komentārs