Jaunās ārstēšanas iespējas maina vēža «seju»: plaušu un dzemdes kakla vēzis

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Martin Schutt / DPA

Agrāk postošs un nāvējošs, mūsdienās vēzis arvien biežāk tiek pieteikts kā slimība, kurai tiek radītas jaunas, cerīgas un dzīvi pagarinošas ārstēšanas metodes. Kopš 1991.gada mirstība no vēža piecās lielākajās Eiropas valstīs ir samazinājusies par 21%. Savukārt divi no trīs cilvēkiem, kam šodien tiek atklāts vēzis, nodzīvo vismaz piecus gadus, kas agrāk nebija iespējams, liecina Farmaceitisko uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) dati. Šie panākumi lielākoties saistīti ar jaunu ārstēšanas metožu, tai skaitā arī jaunu zāļu attīstību. Latvijā pārstāvētie pasaules vadošo jauno zāļu ražotāji - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) sniedz ieskatu Amerikas Farmaceitisko pētījumu un ražotāju asociācijas (PhRMA) pētījumā «Vēža inovācijas desmitgade, 2006.-2016.», atklājot tos vēža veidus, kur inovācijas un zinātniskie atklājumi pēdējā desmitgadē ir īpaši daudzsološi.

Plaušu vēzim jauna pieeja ārstēšanā – mērķterapija

Viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē jeb «slepkava Nr.1» ir plaušu vēzis, kas citu audzēju vidū izceļas ar visaugstāko mirstību, tostarp arī Latvijā. Kaut gan galvenais plaušu vēža riska faktors joprojām ir smēķēšana, kas izraisa 80% no visiem šī vēža nāves gadījumiem, pieaug arī apkārtējās vides ietekme – ieelpotā gaisa kvalitāte, stress u.c.

Pastāv divas galvenās plaušu vēža formas – sīkšūnu un nesīkšūnu. Retāk sastopamais sīkšūnu plaušu vēzis ir agresīvs, ātri izplatās organismā jeb veido metastāzes.

Savukārt daudz biežāk izplatītais nesīkšūnu plaušu vēzis (ietver plakanšūnu vēzi, adenokarcinomu u.c. retākus audzējus), ir salīdzinoši «saudzīgāks» un labāk pakļaujas ārstēšanai.

Daudzus gadu desmitus plaušu vēža ārstēšana pamatā bija nemainīga – ķirurģija, staru terapija un ķīmijterapija. Visas šīs metodes joprojām tiek pielietotas arī mūsdienās. Taču ķīmijterapija slimniekiem bieži izraisa smagas blakusparādības – matu izkrišanu, sliktu dūšu, vemšanu u.c. Turklāt tā tiek ievadīta intravenozi, kas nozīmē, ka ārstējoties cilvēkam daudz laika ir jāpavada slimnīcā, kas pasliktina dzīves kvalitāti, mazina darba spējas, paaugstina izdevumus par ārstēšanos slimnīcā. Līdzīgi negatīvas blakusparādības ir arī staru terapijai.

Tāpēc pēdējā desmitgadē radīta pilnīgi jauna pieeja vēža ārstēšanā. Zāļu ražotāju un zinātnieku sadarbības rezultātā aizsākta jauna ēra arī plaušu vēža, īpaši nesīkšūnu audzēja ārstēšanā – radīta speciāla un efektīva mērķterapija.

Mērķtarpijas unikalitāte slēpjas

spējā tieši iedarboties tikai uz vēža šūnām, neatkarīgi no audzēja atrašanās vietas organismā.

Zāles var iedarboties dažādi – tās var bloķēt vēža šūnu augšanu un izplatību, veicināt šūnas bojāeju, vai arī stimulēt imūnsistēmu pašu aktīvi iesaistīties bojāto šūnu neitralizēšanā.

Bagātajās valstīs ASV un Eiropā, kur mērķterapija audzēju ārstēšanā tiek izmantota samērā plaši, ir gūts apstiprinājums, ka šo zāļu lietošana kā pirmās rindas terapija var būt pietiekami efektīva, lai ierobežotu vai pat pilnībā atteiktos no ķirurģiskām operācijām, staru terapijas vai pat ķīmijterapijas. Turklāt plaušu vēža pacienti, lietojot jaunās zāles, dzīvo ne tikai ilgāk, bet arī kvalitatīvāk.

Piemēram, ASV pētījumā teju 600 pacientu ar progresējošu plakanšūnu vēzi pēc standarta ķīmijterapijas lietošanas tika ārstēti ar jaunajām zālēm. Pēc diviem gadiem no viņiem dzīvi bija 29%, turpretī no tiem pacientiem, kas lietoja standarta ķīmijterapiju, dzīvi bija tikai 16%.

Pret dzemdes kakla vēzi top 20 jaunas zāles

Dzemdes kakla vēzis tūlīt pēc krūts vēža ir otrs izplatītākais vēža veids, no kura mirst sievietes visā pasaulē, arī Latvijā.

To izraisa cilvēka papilomas vīruss (HPV – Human Papilloma Virus), ar ko dzīves laikā var inficēties seksuālo kontaktu ceļā. Pavisam sastopami vairāk nekā 100 šī vīrusa tipi, un vairums no tiem izraisa dzimumorgānu kārpas, taču atsevišķi šī vīrusa tipi var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts u.c. šūnās, kas izraisa vēzi.

Vēl pirms desmit gadiem iespējas izsargāties no dzemdes kakla vēža bija ļoti ierobežotas. Galvenā metode arī mūsdienās joprojām ir regulāras ārsta apskates, vēža draudu precīzākai konstatēšanai tiek veikta dzemdes kakla audu noņemšana, biopsija u.c. Lai gan regulārs skrīnings jeb pārbaudes ir būtiskas, tās nepasargā no vīrusa, kas var izraisīt vēzi. Tāpēc 2006.gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) apstiprinātā

pasaulē pirmā vakcīna dzemdes kakla vēža profilaksei uzskatāma par revolūciju vēža apkarošanā.

Jaunā vakcīna paredzēta sievietēm un meitenēm 9-26 gadu vecumā, un tā efektīvi pasargā no inficēšanās ar biežākajiem papilomas vīrusiem, kas izraisa dzemdes kakla vēzi.

Jaunākie pētījumi liecina, ka vakcīna ASV par gandrīz divām trešdaļām jeb 64% samazinājusi cilvēka papilomas vīrusa infekciju 14-19 gadus vecu meiteņu vidū. Lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi, svarīgi ir vakcinēties vēl pirms dzimumdzīves sākšanas, tāpēc vakcīna tiek rekomendēta tieši 12 gadus vecām meitenēm. HPV vakcīna meitenēm, tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs, arī Latvijā ir iekļauta valsts apmaksāto vakcīnu sarakstā.

Tikmēr zinātnieku darbs cīņā ar dzemdes kakla vēzi turpinās. Šobrīd pasaulē tiek izstrādātas 20 jaunas zāles HPV infekcijas profilaksei, kā arī 20 zāles dzemdes kakla vēža ārstēšanai.

Latvijā cita realitāte. Cerības vieš reformas un finansējums

Pieaugot izpratnei par audzēju ģenētiku, pasaulē attīstās arvien jaunas vēža ārstēšanas iespējas, tiek radītas arvien jaunākas un efektīvākas zāles. Patlaban izstrādes stadijā ir vairāk nekā 200 zāļu dažādu plaušu vēža formu ārstēšanai, kas miljoniem vēža slimnieku dod cerību dzīvot labāk un ilgāk.

Kamēr attīstītajās valstīs vēža slimnieki jau patlaban bauda jauno zāļu sniegtos ieguvumus, Latvijas realitāte ir cita – vēža slimnieki nevar pilnībā saņemt jaunākas un efektīvākas zāles, jo ir katastrofāli zems finansējums kompensējamām zālēm. Latvijā tas ir viens no zemākajiem Eiropā un viszemākais Baltijā. Piemēram, 2016.gadā attiecīgais finansējums Latvijā bija 66 eiro, Lietuvā – 75 eiro, Igaunijā – 106 eiro (Nacionālā veselības dienesta dati). Tā rezultātā arī jaunāku un efektīvāku zāļu pieejamība Latvijā ir vissliktākā Eiropā. Piemēram, no Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātajiem 112 medikamentiem Latvijā pacientiem pieejami (valsts kompensē) tikai deviņus, Igaunijā – 19, Lietuvā – 30, liecina EFPIA dati.

Lai arī šobrīd Latvija ir «melnā līdere» jauno un efektīvo zāļu un ārstēšanas metožu pieejamības ziņā ne vien Baltijā, bet arī Eiropā, ir cerības, ka uzsāktās reformas un paredzētais papildfinansējums veselības jomai situāciju uzlabos arī Latvijas pacientiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu