Rakstītajos avotos minēts, ka tieši pirms 347 gadiem, 1670. gada 21. oktobrī, tagadējā Priekules novadā noticis pirmais mēģinājums lidot. Pārgalvis bija kāds Priekules kalējs Zviedris-Johansons, kurš ar paša izgatavotiem spārniem nolaidies no kādas mūra baznīcas torņa. Protams, ka par šādu ķecerību latviešu «Ikars» nekavējoties sadedzināts uz sārta, kā pats sātana iemiesojums.
Leģenda vēsta, ka kalējs Johansons ar paštaisītajiem spārniem nolidojis vairākus kilometrus un
piezemējies aptuveni tajā vietā, kur mūsdienās atrodas lidlauks. Lai arī lidojums bija veiksmīgs, latviešu «Ikars» piezemējoties esot salauzis kāju.
«Taču viņa drosmi neviens nenovērtēja, to pasludināja par Dieva zaimošanu un viņu pašu – par burvi. Ikaru gribēja sadedzināt sārtā. Vienīgi barons Korfs saprata, ka Ikars nav viltvārdis un burvis, tāpēc gribēja viņu aizsargāt, izvest no valsts. Taču Grobiņā Ikaru tomēr notvēra un sadedzināja sārtā,» izdevumam «Austrālijas Latvietis» zināja stāstīt Valda Liepiņa.
Leģenda par pirmo latviešu lidotāju kalpojusi par iedvesmas avotu daudziem mākslinieku darbiem, kā arī zināms, ka Priekules novada ģerboni rotā šīs leģendas galvenais varonis Zviedris-Johansons, kur viņš redzams lidojumā pretī zvaigznēm.
