Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka sabiedrībā psihopāti reizēm ir nepieciešami un vērtīgi, jo morāli divdomīgās situācijās viņi var rīkoties aukstasinīgāk un racionālāk, sabiedrībai nereti izdarot pakalpojumu.
Psihopāti sabiedrībā reizēm ir nepieciešami
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Scientific Reports», psihopāti, lai arī tiek bieži uzskatīti par bīstamiem, aukstasinīgiem un neiecietīgiem radījumiem, tomēr atsevišķās situācijās viņi var pieņemt lēmumus, kas kalpo sabiedrības kopējam labumam.
Piemēram, psihopāti, daudz nedomājot, notriektu lidmašīnu, kas draud iegāzties dzīvojamo ēku kompleksā, rezultātā izvairoties no daudz lielāka upuru skaita. Vai aukstasinīgi upurētu kādu svešinieku, pagrūžot to zem braucošas kravas mašīnas, tā izglābjot piecus citus cilvēkus no drošas nāves.
Pētījuma praktiskajā daļā zinātnieki salīdzināja dažādu cilvēku lēmumus morālas dilemmas laikā. Izrādījās, ka viens no simts cilvēkiem ir ar psihopātiskām nosliecēm.
Katrā dilemmā eksperimenta dalībniekiem bija jāizvēlas, vai upurēt vienu cilvēku, lai glābtu lielāku cilvēku grupu.
Piemēram, vienā situācijā cilvēkiem tika jautāts, vai viņi nogrūstu cilvēku no tilta uz sliedēm, lai apturētu vilcienu, kas draud uzbraukt vairākus dzelzceļa strādniekus tālāk uz priekšu. Citā potenciālajā scenārijā pētījuma dalībniekiem bija jāizvēlas, vai nonāvēt ievainotu kareivi, pasargājot viņu no spīdzināšanas gūstā.
Atbildes vietā dalībniekiem bija jāsaspiež īpašs, ar sensoriem aprīkots rokturis. Jo stiprāk cilvēks šo rokturi saspieda, jo pārliecinātāks bija par savu atbildi.
Rezultātā atklājās, ka cilvēki, kuriem ir psihopātiskas novirzes, daudz biežāk izvēlēsies veikt upurēšanu, lai glābtu lielāku skaitu ar cilvēkiem. Atsevišķās situācijās tas var sniegt ievērojamu labumu.
«Šis pētījums ļauj izpētīt psihopātiju ar virtuālās realitātes palīdzību, kas rezultātā ļaus labāk saprast, kā un kāpēc cilvēki ar šādām novirzēm mēdz attiecīgi rīkoties,» komentēja pētniece Silvija Terbeka (Sylvia Terbeck)