Jaunā pētījumā pierādīts, ka sapņošana darba sapulču laikā nav nekas slikts, gluži otrādi, tā var būt pazīme, ka tu esi patiesi gudrs un radošs cilvēks.
Eksperti: Bieža aizsapņošanās ir gudrības pazīme
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Cilvēkiem, kuriem ir radošs prāts, var būt pārāk liela smadzeņu kapacitāte, lai viņi spētu atturēt sevi no biežas aizsapņošanās,» komentēja pētījuma autors Ēriks Šūmahers (Eric Schumacher).
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Science Direct», rakstīts, ka pētnieku komanda izanalizēja vairāk nekā 100 cilvēku smadzeņu darbības procesus brīdī, kad tiem piecas minūtes lika koncentrēties uz kādu stacionāru punktu. Iegūtie dati tika izmantoti, lai noskaidrotu, kuras smadzeņu daļas darbojas unisonā.
«Noskaidrojot, kuras smadzeņu daļas sadarbojas cilvēka nomoda laikā, mēs atklājām, ka šo smadzeņu sadarbība ir ļoti atkarīga no indivīda kognitīvajām spējām,» teica pētījuma līdzautore Kristīne Godvina (Christine Godwin).
Vēlāk apkopotie dati tika salīdzināti ar katra indivīda intelektuālajām un kreatīvajām spējām, kas tika noskaidrotas ar testu palīdzību. Turklāt katrs pētījuma dalībnieks tika aptaujāts, cik bieži viņi mēdz dienas laikā aizsapņoties.
Rezultātā tiem, kuri atbildēja, ka dienas laikā mēdz sapņot salīdzinoši bieži, bija augstāks intelekta līmenis un radošāks prāts.
«Cilvēki sapņošanu dienas laikā tiecas uzskatīt kā kaut ko sliktu, tomēr mūsu pētījums pierāda, ka tā vienmēr nav. Dažiem cilvēkiem vienkārši ir lielāks smadzeņu potenciāls,» piebilda Šūmahers.