RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Laiks, kad cilvēki savus bērnus varēja nosūtīt vai saņemt pa pastu

TVNET
Foto: National Postal Museum, Curatorial Photographic Collection

1913. gada 1. janvārī ASV pasta serviss saviem klientiem sāka piedāvāt iespēju nosūtīt un saņemt lielgabarīta paciņas. Pirmo reizi vēsturē Amerikas iedzīvotāji saviem draugiem, radiem un paziņām līdz ar vēstulēm varēja nosūtīt arī dažādas mantas. Tomēr, kā jau tas bieži gadās ar inovācijām, to sāka izmantot arī visai dīvainos nolūkos – šoreiz, lai ar pasta starpniecību nosūtītu un saņemtu savus bērnus.

Tieši tā! Toreiz atradās vairāki ekscentriski vecāki, kuriem, kā pasta paciņu, izdevās pāri visai valstij nosūtīt savus bērnus. Labā ziņa ir tāda, ka visi «sūtījumi» izdzīvoja un neieguva pat mazāko skrambiņu, vēsta izdevums «All That Is Interesting».

«Daži no šiem gadījumiem parādījās avīzēs. Tiesa, visticamāk, nevis tāpēc, ka tā bija pilnīga vecāku bezatbildība, bet gan tāpēc, ka tas visiem šķita ārkārtīgi mīļi,» izdevumam «Smithsonian» atklāja ASV pasta servisa vēsturniece Dženija Linča (Jenny Lynch).

Pirmais bērns, kurš tika nosūtīts ar pasta starpniecību, bija vien astoņus mēnešus vecs. Viņu sauca Džeimss Bīgls (James Beagle), un viņa vecāki, Džesse un Matilda, mazo Džeimsu nosūtīja viņa vecmāmiņai, kura dzīvoja tikai dažas jūdzes tālāk.

Sūtījums vecākiem izmaksāja tikai 50 dolārus un 15 centus, no kuriem 50 dolāri sastādīja «paciņas» apdrošināšanas maksu.

Pēc tam, kad sūtījums veiksmīgi nonāca vecmāmiņas rokās, citas ģimenes pamatīgi iedvesmojās un sāka sūtīt pa pastu arī savus bērnus. Tas tomēr bija lētāk, nekā maksāt par vilciena biļeti.

FOTO: National Postal Museum

Slavenākais šāda veida gadījums notika 1914. gada 19. februārī, kad vecāki pa pastu nosūtīja savu četrus gadus veco meitu Šarloti. Sūtījuma saņēmēji atkal bija viņas vecvecāki, kas dzīvoja veselas 73 jūdzes lielā attālumā.

Tas liecina tikai par to, ka 20. gadsimta sākumā vecāki ārkārtīgi uzticējās savas valsts pastniekiem.

«Pastnieki toreiz tiešām bija ļoti uzticami ierēdņi. Eksistē stāsti, ka pastnieki pat pieņēma dzemdības un aprūpēja slimniekus. Pat mūsdienās pastnieki bieži vien ir tie, kuri var izglābt daudzas dzīvības, jo daži cilvēki ir tik vientuļi, ka pastnieks tiem ir vienīgais viesis,» komentēja Linča.

Par nelaimi, pēc diviem gadiem varas iestādes oficiāli aizliedza vecākiem sūtīt savus bērnus ar pasta starpniecību. Protams, dažus vecākus tas neapturēja, jo pēc aizlieguma, bija vēl vairākas bērnu sūtīšanas epizodes.

ASV Inovācijas
0 Komentāri