RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

10 aizraujoši fakti par cilvēka sirdi

TVNET
Foto: PantherMedia/ScanPix

Cilvēka sirds ir unikāls orgāns, kas sastāv gan no muskuļiem, gan nervu audiem. Tā ir daļa no organisma kardiovaskulārās sistēmas, un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu asinsriti. Bet vai tu zināji, ka sirds var turpināt strādāt pat tad, ja tā ir ārpus ķermeņa? Šo un citus aizraujošus faktus par sirdi, ko sagatavojis izdevums «Thoughtco», lasi tālāk.

1. Gada laikā sirds saraujas vidēji 100 tūkstošus reižu

Jauniešiem sirds saraujas starp 70 (atpūtā) un 200 (fizisku aktivitāšu laikā) reizēm minūtē. Viena gada laikā tās ir aptuveni 100 000 reizes, bet 70 gadu laikā – 2,5 miljardi reižu.

2. Vienā minūtē sirds caur sevi izsūknē aptuveni 5 litrus asiņu

Kad cilvēks atrodas miera stāvoklī, sirds caur sevi izsūknē aptuveni 5 litrus asiņu vienā minūtē. Savukārt Asinis pilnu asinsrites loku veic tikai 20 sekundēs. Dienas laikā sirds caur sevi izsūknē aptuveni 75 tūkstošus litrus asiņu, kas veic tūkstošiem kilometrus garu ceļu pa asinsvadiem.

3. Embrija sirds sāk sisties jau ceturtajā attīstības nedēļā

Augļa sirds sāk sisties jau trešajā vai ceturtajā attīstības nedēļā, sasniedzot 105 līdz 120 sitienus minūtē.

4. Dzīvesbiedru sirdis sitas vienā ritmā

Kalifornijas universitātes pētnieki pierādījuši, ka cilvēki, kuri ir attiecībās, elpo vienā ritmā, kā arī viņu sirds sitieni ir sinhronizējušies. Pētījuma praktiskajā daļā tika monitorizēta pāru sirdsdarbība un elpošanas ritms brīdī, kad tie nesarunājās vai nepieskārās viens otram. Pāru sirdsdarbība izrādījās sinhrona, kas pierāda to, ka pāri, kuri ir romantiskās attiecībās, ir saistīti garīgi.

5. Sirds var turpināt sisties arī ārpus ķermeņa

Atšķirībā no citiem cilvēka ķermeņa muskuļiem, sirds saraušanos un izplešanos neregulē smadzenes, bet gan sirds vadītājsistēma, kas ģenerē impulsus, ko novada uz muskuļšūnām. Ja vien sirdij būs pieejams pietiekams enerģijas un skābekļa avots, tā turpinās sisties, arī esot ārpus cilvēka ķermeņa.

6. Sirdspukstus izraisa sirds vārstuļi

Sirdspuksti, ko var dzirdēt un sajust, ir sirds vadītājsistēmas rezultāts. Tā ģenerē impulsus, kas liek sirdij sarauties. Saraušanās un izplešanās rezultātā sirds vārstuļi atveras un aizveras, radot visiem pazīstamo sirdspukstu skaņu.

7. Sirds slimības ir atkarīgas no asinsgrupas

Pētnieki atklājuši, ka risks saslimt ar sirds slimībām ir atkarīgs no tā, kāda cilvēkam ir asinsgrupa. Kā vēstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Arteriosclerosis, Thrombosis and Vascular Biology», tiem cilvēkiem, kuriem ir 4. jeb AB asinsgrupa, ir vislielākais risks, piedzīvot kādu sirds slimību, savukārt tiem, kuriem ir 3, un 2. jeb B un A asinsgrupa, šis risks ir mazāks. Vismazākais risks saslimt ar sirdskaitēm ir 1. jeb 0 asinsgrupas pārstāvjiem.

8. 20% no asins plūsmas nonāk nierēs, bet 15% smadzenēs

Aptuveni 20% no sirds sūknētās asins plūsmas nonāk nierēs, jo tās darbojas kā asins filtrs, kas atbrīvo asinis no toksīniem, kas vēlāk tiek pārvērsti par urīnu. Nieres dienas laikā izfiltrē aptuveni 200 litrus asiņu.

Savukārt konstanta asins plūsma caur smadzenēm ir vajadzīga, lai cilvēks izdzīvotu. Ja smadzenes pārtrauc apasiņot, smadzeņu šūnas var atmirt dažās minūtēs.

9. Asins daudzums, ko sirds spēj izsūknēt, ir saistīts ar smadzeņu veselību

Tas, cik daudz asinis sirds spēj izsūknēt, var ievērojami ietekmēt smadzeņu veselību un novecošanos. Cilvēkiem, kuru sirds spēj izsūknēt relatīvi mazāku asins daudzumu, ir sliktāka smadzeņu darbība.

10. Lēna asinsrite var izraisīt sirds slimības

Vašingtonas universitātes pētnieki atklājuši vairākus pavedienus, kas parādā, kā sirds artērijas var aizsprostoties. Izrādās, ka vietās, kur asinsrite ir lēnāka, uz artēriju sieniņām daudz ātrāk veidojas holesterīna slāņi.

Veselība
0 Komentāri