Desmit spilgtākie Oktobra revolūcijas propagandas plakāti

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Rex Features / Vida Press

Otrdien - 2017. gada 7. novembrī - aprit tieši 100 gadi kopš pretrunīgi vērtētā notikuma Krievijas vēsturē, ko PSRS pastāvēšanas laikā dēvēja par Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju, bet komunisma pretinieki joprojām turpina saukt par valsts apvērsumu. Tāpēc publicējam desmit šī vēsturē nozīmīgā notikuma propagandas plakātus, kas atklāj padomju propagandas mākslas aizsākumus un parāda, cik nozīmīga loma tai bija manipulācijā ar sabiedrību.

Oktobra revolūcija notika 1917. gada 25. oktobrī (pēc jaunā kalendāra - 7. novembrī), kad tika gāzta pagaidu valdība un Krievijā izsludināts padomju režīms ar Ļeņinu priekšgalā. Pēc vairāku nozīmīgu notikumu plejādes 1922. gada decembrī komunisti nodibināja Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, kas pastāvēja līdz 1991. gada decembrim.

Ņemot vērā, ka 20. gadsimta sākumā lielākā daļa vienkāršās tautas Krievijā bija analfabēti, vizuālā propaganda bija viens no boļševiku galvenajiem komunikācijas rīkiem, lai plašākai sabiedrībai nodotu savas idejas. Personas, kas atradās revolūcijas un pēc tam arī padomju režīma priekšgalā, bija ārkārtīgi harizmātiskas un savu ietekmi tautas vidū lielākoties veicināja un stiprināja ar runām tautas priekšā un vizuālo propagandu, kas bija saprotama visiem.

«Brīdī, kad izcēlās Lielais revolūcijas sprādziens, visapkārt neiedomājamā daudzumā saradās cilvēki, kuri pirmo reizi pasaules vēsturē uzzibsnīja tik spoži, ka bija redzami izplatījuma pretējā malā. Katrs no tiem vēsturei atstāja grāmatas, idejas, biogrāfijas, darbus: nav ne mazāko šaubu, ka fiziska nāve, pāreja no organiska stāvokļa neorganiskā, nekad nespēs apslāpēt pašu starojuma avotu – tas ir kā kodolreaktors, no kura laužas vulkāniski plazmas strūklu izvirdumi,»

grāmatā «Ленин. Пантократор солнечных пылинок», kuras pēdējā nodaļa publicēta izdevuma «Rīgas Laiks» 2017. gada oktobra numurā, raksta kritiķis Ļevs Daņilkins.

Arī vēlākajos gados gan Padomju Savienībā, gan nacistiskajā Vācijā un citos 20. gadsimta totalitārisma režīmos vizuālā propaganda ieņēma nozīmīgu lomu kā nevardarbīga tautas pārliecināšanas un ietekmēšanas metode.

Mūsdienu cilvēkiem ir dota vienreizēja iespēja vērot un analizēt būtiskos 20. gadsimta propagandas artefaktus, izanalizējot tos un salīdzinot ar mūsdienās izmantotajiem, nu jau rafinētākiem propagandas līdzekļiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu