Pētnieki skaidro, kāpēc cilvēks klepo un krekšķ

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Rudens ir laiks, kad saaukstēšanās, klepus, iekaisis kakls un puņķi veic savu uzvaras gājienu pāri cilvēku masām, tomēr vai tu zini, kāpēc saaukstējoties kņud kakls un nemitīgi gribas klepot un krekšķēt?

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «BMJ Open Respiratory Research», zinātnieki ir centušies atbildēt uz jautājumu, kāpēc, kad cilvēks ir saaukstējies, viņam «niez» kakls un rodas grūti apvaldāma vēlme klepot.

Pētījums

Lai arī zinātniekiem joprojām nav vienotas atbildes uz šo jautājumu, viena no teorijām vēsta, ka klepus rodas tāpēc, ka vīruss ir evolucionējis tik tālu, ka kairina nervu galus cilvēka kaklā, kuri sūta signālu smadzenēm, lai cilvēks klepotu un izplatītu mikrobus tālāk.

Ja šī teorija ir pareiza, tad klepošana pašam sirdzējam nekādu labumu nesniedz.

«Visbiežāk sastopamo klepus veidu izraisa rīkles infekcija, un tam nav nekādas funkcionālas nozīmes,» komentēja pētījuma autore Alina Morisa (Alyn Morice).

Zināms, ka nervu galus kairina arī gļotas, tādā veidā liekot cilvēkam klepot, lai tās nenokļūtu plaušās un neizraisītu nopietnākas problēmas.

Savukārt cita teorija liecina, ka saslimšanas laikā cilvēka organisma imūnsistēma izdala īpašas ķimikālijas, lai cīnītos ar infekciju. Šīs ķimikālijas tad arī izraisa kairinājumu kaklā un klepošanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu