Vai tu zini, kas notiek, ja cieti vārītu olu cenšas uzsildīt mikroviļņu krāsnī? Mikroviļņu krāsnij darbojoties, ola var nemainīt savu formu, tomēr vēlāk, to aizskarot, tā ar pamatīgu blīkšķi var uzsprāgt. Labāk nemēģini to darīt mājās.
Vai ola var uzsprāgt, ja to silda mikroviļņu krāsnī?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nostāsts vēsta, ka reiz Amerikā kāds cilvēks iegāja restorānā un pasūtīja cieti vārītu olu. Pirms pasniegšanas ola tika uzsildīta mikroviļņu krāsnī un, kad klients tajā iekodies, ola ar pamatīgu blīkšķi uzsprāgusi.
Kā vēstīts vietnē «EurekAlert», klients, kurš ieguva nopietnus apdegumus un traumēja dzirdi, iesūdzēja restorānu tiesā.
Lai noskaidrotu, cik tad skaļš un cilvēkam bīstams ir šis potenciālais olas sprādziens, tika nolīgts akustikas speciālists Čārlzs M. Salters (Charles M. Salter).
Pētījums tika prezentēts 6. decembrī. Pētnieki izmantoja aptuveni 100 cieti vārītas olas, kuras tika uzmanīgi ievietotas mikroviļņu krāsnī un uzsildītas. Pēc tam pētnieki tās pārdūra ar adatu, vienlaicīgi izmērot troksni, kāds rodas, olai uzsprāgstot.
Izrādījās, ka sprādziena troksnis ir pietiekami skaļš (86 līdz 133 decibeli), lai liktu cilvēkam pamatīgi satrūkties, tomēr nav tik skaļš, lai būtu bīstams dzirdei.
Kāpēc olas mēdz uzsprāgt?
Ja mikroviļņu krāsnī ieliksi nenomizotu kartupeli, zem tā mizas var izveidoties tvaika spiediens, kā rezultātā kartupelis var uzsprāgt. Līdzīgi darbojas rokas granātas, kad, rodoties spiedienam tās iekšienē, gabalos sasprāgst ārējā čaula.
Tomēr zināms, ka olas čaumala nav pietiekami izturīga, lai zem tās varētu veidoties liels tvaika spiediens, tāpēc šis izskaidrojums nebūtu gluži derīgs.
Pētniekiem ir vēl viena teorija, kāpēc tā notiek.
Tika noskaidrots, ka olas dzeltenums uzkarst daudz ātrāk nekā ūdens, kas atrodas tam apkārt. Iespējams, sīkas ūdens «kabatas» tiek iesprostotas olas baltumā un pārkarsētas. Normālā gaisa spiedienā šīs «kabatas» var izplesties, atbrīvojot lieko tvaiku, tomēr, kad tās ietver olas baltums, ūdens tajās saglabājas šķidrā agregātstāvoklī pat tad, kad temperatūra paaugstinās.
Pārdurot kādu no šīm kabatām, ūdens molekulas steidzas piepildīt tukšumu, kā rezultātā rodas sprādziens.