Astrofiziķiem, iespējams, nāksies mainīt līdz šim pastāvējušos priekšstatus par to, kā veidojas melnie caurumi, jo vistālākais līdz šim novērotais supermasīvais melnais caurums ir netipiski liels, ņemot vērā tā vecumu. Tas atklāts 13 miljardu gaismas gadu attālumā, tātad izveidojies vien 690 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena.
«Šis melnais caurums ir izaudzis krietni lielāks nekā gaidīts tikai 690 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena. Tas ir izaicinājums melno caurumu veidošanās teorijām,» sacījis žurnālā Nature aprakstītā zinātniskā pētījuma līdzautors, NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas zinātnieks Daniels Sterns.
Kosmiskais milzis tika atklāts, kombinējot datus no NASA WISE (Wide-field Infrared Survey Explorer) instrumenta, kurš atrodas Zemes orbītā, ar datiem no dažādiem uz planētas izvietotiem mērinstrumentiem. No vairākiem simtiem miljonu WISE atklāto potenciāli interesanto objektu Karnegī observatorijas astronoma Eduardo Banjadas vadībā tika izvēlēti tie objekti, kurus būtu vērts izsekot ar Karnegī Magelāna teleskopu Čīlē.
Jaunatklātais milzu melnais caurums, kura masa ir 800 miljonus reižu lielāka nekā Saulei, ir tā dēvētais kvazārs un atrodas agrīnas galaktikas centrā. Zinātnieki uzskata, ka šāda objekta izveidei tik īsā (kosmiskos mērogos) laika posmā bija jāvalda īpašiem apstākļiem. Kādiem, tas pagaidām ir jautājums bez atbildes.
Milzu melnais caurums, kurš matēriju rij kā negausis, zinātniekiem šķiet jo īpaši interesants tādēļ, ka tas veidojies salīdzinoši agri pēc Lielā sprādziena, kad Visums bija pastāvējis vien 5% no laika.
«Kvazāri ir vieni no spožākajiem un arīdzan tālākajiem zināmajiem kosmiskajiem objektiem. To izpēte var dot zināšanas par agrīno Visumu,» sacījis pētījuma līdzautors Brams Venemans no Maksa Planka Astronomijas institūta Vācijā.
Kvazāra attālumu zinātnieki noteica, izmantojot sarkanās nobīdes metodi. Tas ir - mērot, cik daudz tiek izstiepts kvazāra izstarotās gaismas viļņa garums Visuma izplešanās rezultātā.
Zinātnieki uzskata, ka tik spožu un tālu kvazāru kā šis ir 20 - 100, tādēļ cer, ka Eiropas Kosmosa aģentūras Eiklīda misija un NASA WFIRST (Wide-field Infrared Survey Telescope) misija palīdzēs tos atklāt.
