(oriģinālvalodas izvēle)
(oriģinālvalodas izvēle)
(oriģinālvalodas izvēle)
Kā izskatās īstas lidmašīnas kabīnē lidojuma laikā? To varēsim redzēt raidījumā "Oskara laboratorija". Kā pagatavot kosmosa kuģi un, protams, kur tad bez eksper... Lasīt tālākimentiem un brīnumiem!
Animācijas filma 7+ (Zelta zirgs.) Pilnmetrāžas animācijas filma. Latvija, 2014. Režisors - Reinis Kalnaellis Melnā māte cenšas sagrābt varu pār pasauli, vai... Lasīt tālākrojot skumjas un krāj asaras no visiem, kas raud par neveiksmēm, nelaimēm un aizgājējiem. Lai iegūtu absolūtu varu, vecajai raganai jānogalina Princese. Kad karaļa meita dodas izjādē pa mežu, Melnā māte sagūsta meiteni un ieslēdz stikla zārkā. Taču dzīvības aizstāvis Baltais tēvs stājas ceļā un rada stāvu un augstu ledus kalnu, kas paglābs Princesi no Melnās mātes septiņus gadus un septiņas dienas. Tikmēr drosminieki var princesi izglābt...
Animācijas filma Animācijas filma.U (MEŽA SARGI) Animācijas filma. Latvija, 2015. Režisors - Māris Brinkmanis Kārtējā apgaitā Mežsargs atrod kaudzi atkritumu... Lasīt tālāk, izmestu mežā. Arī viņa mājdzīvnieki - suns, kaķis un pele – ir par to nepatīkami pārsteigti. Nākamajā reizē Mežsargam izdodas pieķert nejauko pilsētnieku meža piemēslošanas brīdī. Tomēr neko nevar darīt, jo Mežsargs ir vecs vīrs un viņa bise ir pielādēta tikai ar korķi. Ļaundaris tikai pasmejas un turpina savas nelāgās izdarības. Mājas zvēriem nākas apvienoties ar meža zvēriem, lai palīdzētu Medniekam un attīrītu mežu. Viņi to dara tik asprātīgi, ka ne tikai mežs kļūst tīrs, bet arī nelāgais pilsētnieks nonāk cietumā.
TIEŠRAIDE 11.novembrī plkst.12.55 sāksies tiešraide no Brīvības pieminekļa - svinīgā godasardzes maiņa un Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vi... Lasīt tālākenību militārā parāde. Parādi komandēs Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis. To pieņems valsts bruņotā spēka augstākais pavēlnieks, Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Kāds ir Lāčplēša dienas vēstījums un militārās parādes tradīcijas pie Brīvības pieminekļa, to atgādinās Latvijas Kara muzeja nodaļas vadītājs Dainis Poziņš. 1919.gada 11.novembrī tika gūta uzvara ne tikai pār pretinieku – pulkveža Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā. Lielākā uzvara bija pārvarēt neticību saviem spēkiem, neticību savas jaunās valsts neatkarībai un nākotnei. Tiešraidi vadīs LTV žurnālists Dāvis Valdnieks.
Ilzes garšas ceļojums Igaunijā turpinās.Šoreiz dienvidIgaunija. Pirtniece Eda kopā ar Ilzi gatavos mūsdienu igauņu mājas ēdienu.Skanot Setu korim taps griķu sal... Lasīt tālākāti un peldošās salas.Būs iespēja redzēt, kā igauņi kūpina gaļu, un iemēģināt tradicionālo melno pirti.
10 . sērijā Adreses pētīs mūslaiku arhitektūrā pierastu un sāpīgu parādību – projektēšanu un būvēšanu "mazbudžeta” apstākļos. Arī viena no apskatāmajām adresēm ... Lasīt tālākpēdējā laikā raisījusi daudz sāpīgu un asu diskusiju – tā ir Jaunā Rīgas teātra vajadzībām pārbūvētā agrākā Tabakas fabrika. Salīdzinājumam pretstatā – cita pārbūvēta ražošanas ēka, Liepājas viesnīca Fontaine Royal. Kardināla vecu ēku funkcijas maiņa arhitektūrā ir pierasta lieta. Īpaši daudz tiek pārbūvētas agrākās industriālās celtnes, kas vairs nav piemērotas mūsdienu ražošanas vajadzībām. Vecas rūpnīcas un noliktavas pārtop par ekskluzīviem dzīvokļiem, restorāniem, mākslas galerijām un koncertzālēm – arhitektiem šādi projekti nav viegls izaicinājums, taču rezultāts, pateicoties veco ēku īpašajai aurai, visbiežāk ir unikāls un elpu aizraujošs. Arī Tabakas fabrikas pārbūves procesā bieži dzirdēja iesaistīto arhitektu un būvnieku argumentus, ka ielikt teātra funkciju vecajās ražošanas telpās esot teju neiespējamā misija. Papildus tam projektu vajāja nemitīgi strīdi par nepietiekamo budžetu, termiņiem un arhitektu un būvnieku nekompetenci. Šoruden teātris beidzot ir ievācies atjaunotajā ēkā – kā to vērtē pati JRT trupa, skatītāji un profesionāļi? Viesnīca ar karalisko nosaukumu Fontaine Royal arī iemitinājusies vecā ražotnē, savulaik pavisam necilā padomju dzelzbetona un silikātķieģeļu ēkā Liepājas ostmalā. Viesnīca ir slavena ar savu uzkrītoši krāšņo, pompozi zeltīto interjeru, kas sadzīvo ar lētiem plastikāta logiem, vecajiem dzelzbetona paneļiem un šķībajām grīdām. Līdz šim rudenim viesnīcas īpašnieks bija ekstravagantais Liepājas uzņēmējs Luijs Fonteins (īstajā vārdā – Stīns Lorenss) un viņa sieva Ivonna Kalita, jaunais īpašnieks savukārt ir viens no Liepājas holdinga UPB akcionāriem Māris Mors ar dzīvesbiedri. Adrešu autora Mārtiņa Ķibilda ceļabiedrs šai sērijā būs "lētās arhitektūras” pazinējs Mārtiņš Mielavs. Pirms 10 gadiem viņš ar partneriem pamestā alus brūzī radīja leģendāro krogu Piens, un tagad tam blakus, tikpat minimālas rocības apstākļos, apgūst vēl vienu kulta vietu – Fon Stricka villu.
Ziemeļindijas ekspedīcijas pēdējā sērijā Goran Gora un Aldis Saliņš paviesosies pie Ladākhas vecākā kalēja un uzzinās, kurš metāls ir svēts budismā. Piedalīsies... Lasīt tālāk budistu klostera festivālā un noskaidros, kāpēc attālo ciemu iedzīvotāji uz svinībām dodas kājām vairākas dienas. Bet, pats galvenais – atklās, kas ir Indijas brīnums, un to, kādēļ ir vērts apmeklēt šo valsti.
Lāčplēša dienā visā Latvijā ļaudis logos degs svecītes un godinās Brīvības cīņās kritušos varoņus. Par patriotismu, vēsturi un daudz ko citu arī otrais, 7. klaš... Lasīt tālāku Latvijas Televīzijas spēles "Gudrs, vēl gudrāks” pusfināls. Lūk, šīs spēles 12 dalībnieki - Diāna Liflande, Mežciema pamatskola, Elgars Ezerkalns, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola, Jana Blūma, Lejasciema vidusskola, Katrīna Zvaigzne, Olaines 1.vidusskola, Laura Daugele, Emīla Dārziņa mūzikas skola, Megija Kļaviņa, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Una Birkmane Tumes vidusskola, Vendija Vīlistere, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Viktorija Graubiņa, Zvejniekciema vidusskola, Ralfs Kragliks, J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskola, Daniels Brugevics, Kapsēdes pamatskola, Emīlija Korago, Rīgas 85.vidusskola. Turam īkšķus par savējiem, spēlējam aplikācijas spēli "Gudrs, vēl gudrāks”!
Melānijas Vanagas Sibīrijas stāstu režisors Viesturs Kairišs sāka filmēt 20 grādu salā. Pat Latvijas ziema parūpējās, lai meža darbu epizodē iesaistītās aktrise... Lasīt tālāks izjustu, kā stindzina sals. Kopš tā aukstās un filmēšanas grupai tik nozīmīgās dienas ir pagājuši trīs gadi. Filmas veidošanas laiks jau ir kļuvis gandrīz par odiseju pretim Melānijas Vanagas personības izzināšanai un viņas dramatiskā dzīvesstāsta un pārcilvēciskās izturības apjēgsmei. Vēlreiz izsekojot šī darba uzņemšanas gaitai, radošās grupas lēmumu loģikai, ļaujot ieskatīties unikālajā literārajā un arī emocionālajā Melānijas Vanagas mantojumā, ir veidota - filma par filmu "Melānijas hronika”: visu laiku snieg. Filmas autores ir Agita Cāne-Ķīle un Daira Āboliņa.
Daugavgrīvas cietokšņa garumā Unikālā fortifikācijas būve – Daugavgrīvas cietoksnis – ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kuram vēl aizvien meklē saimn... Lasīt tālākieku. Neregulāras sešstūru zvaigznes formu cietoksnis ieguva tā sauktajos zviedru laikos 17. gadsimta beigu posmā. Gadsimtu gaitā dažādas armijas un karavīri nāca un gāja, bet cietoksnis pamazām zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1. pasaules kara laikā 1915. gadā cietoksnī izveidoja 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu, bet pēdējās kaujas tur notika Latvijas brīvības cīņu laikā. Pēc 2. pasaules kara cietoksnī atradās padomju varai nevēlamu personu ieslodzījuma vieta un armijas noliktavas. Cietokšņa sešstūru zvaigzne ir asimetriska, mazliet nepareiza un neparasta. Un līdzīgi var teikt par daudzu cietoksnī nokļuvušo jeb "zvaigznes skarto”cilvēku rīcību un likteņiem.
Ziņu dienests dosies pie saviem skatītājiem dažādās Latvijas pilsētās- Rīgā, Valkā, Jelgavā, Saldū, Liepājā, Daugavpilī. Tiešraidē sekosim līdzi dažādām Lāčplēš... Lasīt tālāka dienas svētku norisēm. Tiešraides vadīs LTV žurnālisti Jānis Geste, Gundars Rēders, Edgars Raginskis, Dāvis Valdnieks, Uģis Joksts, Reinis Ošenieks, Gusts Kikusts. Tradicionālam notikumam – Svecīšu sienai 11.novembra krastmalā, līdzi sekos LTV žurnālisti Gundars Rēders un Jānis Geste. Kā aizsākās šī tradīcija, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, ar kādām domām un noskaņām šurp nāk cilvēki šodien, ko viņi stāsta saviem bērniem, kādas dziesmas dzied - par to reportāžās no galvaspilsētas svinību centrālās vietas – Svecīšu sienas pie Rīgas pils mūriem.
Ik vakaru pusdeviņos par svarīgāko Latvijā un pasaulē.
Drāma 12+ TV PIRMIZRĀDE Latvija, 2016 Režisors: Viesturs Kairišs Scenārija autors: Viesturs Kairišs Lomās: Sabīne Timoteo, Edvīns Mekšs, Ivars Krasts, Guna Zar... Lasīt tālākiņa, Maija Doveika, Viktors Nemets, Ervīns Leders, Baiba Broka, Lilita Ozoliņa, Astrīda Kairiša, Evija Rudzīte 1941. gada 14. jūnija nakts Rīgā. Varas pārstāvji iebrūk Aleksandra un Melānijas namā, liek modināt dēlu un kāpt kravas mašīnā. Stacijā vīrieši tiek šķirti no ģimenēm. Aleksandrs atvadās ar novēlējumu: "Audzini dēlu!”. Deportētos ved uz Sibīriju lopu vagonos. Lai izpildītu vīra novēlējumu, Melānijai vispirms nākas izdzīvot, pēc tam – dzīvot. Izsūtījums viņu saved kopā ar dažādiem cilvēkiem, taču izsūtījums ir dzīves spoguļattēls – šķir tuvos un satuvina tālos. Kara beigās Sarkanais Krusts ļauj Melānijai aizsūtīt dēlu uz Latviju. Visu izsūtījuma laiku viņa raksta Aleksandram vēstules un krāj kastē, jo nezina kur tās nosūtīt. 1957. gadā Melāniju atbrīvo. Viņa dodas uz Rīgu, kur uzzina, ka viņas vīrs Aleksandrs jau pirms divpadsmit gadiem izsūtījumā miris. Intelektuāls vērojums mudina Melāniju uzņemties atbildību šķietami bezcerīgās situācijās un izkļūt no pasīvas upura lomas, traumu transformējot cilvēcībā. Režisora Viestura Kairiša filma, kas uzņemta pēc rakstnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāna "Veļupes krastā” motīviem.Jaunības sapņi, dzīves labākie gadi, veselība, mājas, vīrs, dēls, sava zeme – padomju vara to visu atņēma, taču viņa izdzīvoja. Izdzīvoja, lai piedzīvoto pierakstītu un, lai arī nākamās paaudzes neaizmirstu stāstu, kurā ar varu tikām ierauti mēs visi. Filma veidota pēc raksnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāna "Veļupes krastā” motīviem. Filmēšana notika Latvijā (Rīgā, Bikstos, Pasienē, Rēzeknē) un Krievijā, Karēlijā, kur tika uzņemtas Sibīrijas ainas.
(oriģinālvalodas izvēle) Komēdija
Brīvības piemineklis Kāds bija mūsu Brīvības pieminekļa ceļš no ieceres līdz latviešu tautas vienotības un neatkarības simbolam? Kāpēc brieda nepieciešamība pēc... Lasīt tālāk Brīvības pieminekļa? Un kāpēc pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts tēlnieka Kārļa Zāles projekts "Mirdzi kā zvaigzne”? Vai pieminekļa realizācija ir mākslnieka rakstura, nacionālā pasūtījuma jeb politisko peripetiju rezultāts? Celtniecības darbi un tā finansēšana par tautas ziedojumiem. Draudi pieminekļa pastāvēšanai un noliegums okupācijas laikā. Vai arī mākslas darbam var būt liktenis? Nacionālo dārgumu studijā par Brīvības pieminekli diskutē režisore un filmas par Kārli Zāli autore Ilona Brūvere, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne un Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis.