Mikrorajons ar huligāna reputāciju – Bolderāja

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Bolderājai, tāpat kā citiem Rīgas mikrorajoniem, ir savs individuāls raksturs. Vieni to dēvē par huligānu, citi par vietu, kur var mieloties ar labāko kebabu Rīgā, bet vēl citi – par teju atsevišķu mazpilsētu jūras krastā. Lai labāk iepazītu šo mikrorajonu, kolēģi no portāla krievu valodas versijas ir sagatavojuši desmit interesantus faktus par Bolderāju.

 
Foto: Wikimedia Commons

Bolderāja reiz bija Rīgas priekšpilsēta

Vēl tikai pirms simts gadiem Bolderāja nebija Rīgas pilsētas sastāvā. Bolderājas kā Rīgas pilsētas daļas statusu apstiprināja tikai 1924. gadā. 19. gadsimtā šis mikrorajons bija atsevišķs miests, kurā lielākoties dzīvoja un strādāja zvejnieki ar savām ģimenēm.

Bolderājas izaugsme un ceļš uz pievienošanos Rīgai sākās 1873. gadā, kad tika izveidota dzelzceļa līnija Rīga-Bolderāja. Pēc tam Bolderāja strauji industrializējās un attīstījās.

 
Daugavgrīvas mols
Daugavgrīvas mols Foto: Jānis Škapars/TVNET

Alternatīva Jūrmalai

Lielākā daļa no mums, izdzirdot vārdus «atpūta pie jūras», uzreiz iedomājas laisku sauļošanos Jūrmalas pludmalē vai pastaigu pa Jomas ielu. Tomēr Vakarbuļļu pludmale, kurai ir piešķirts zilais karogs, var būt laba alternatīva trokšņainajai un ar tūristu ordām apsēstajai Jūrmalai.

Uz Bolderāju var ērti bez pārsēšanās nokļūt pat no Rīgas otra gala Pļavniekiem ar 3. maršruta autobusu.

 
Svaigi cepta maize ''Gvatar'' ceptuvē
Svaigi cepta maize ''Gvatar'' ceptuvē Foto: Jānis Škapars/TVNET

Labākais kebabs Rīgā

Daudzi ir dzirdējuši, ka garšīgākie Rīgas kebabi ir nopērkami Bolderājā, tieši tāpēc uz kebabnīcu «Gvatar» cilvēki dodas no visām Rīgas vietām.

2016. gadā TVNET žurnālisti viesojās pie kebabnīcas vadītāja, kurš atklāja, kā sākt savu biznesu Bolderājā un kā uztver mikrorajonu, kurā ir uzaudzis. Viņš teica:

«Mēs visu gatavojam paši – mīklu, maizi, hačapuri, adžiku, brinzu. Visu, ko varam izgatavot, mēs cenšamies radīt pēc labākās sirdsapziņas. Kad tikko atvērāmies, pat Maxima žēlojās, ka mūsu dēļ viņiem ir krities baltmaizes pārdošanas apjoms.

Bolderājā es dzīvoju no divu gadu vecuma. Šeit ir visa mana ģimene. Šeit es gāju skolā, tad tehnikumā. Bolderājā man patīk viss – šeit dzīvo mani draugi, un šeit pārzinu katru stūrīti.»

 
Daudzdzīvokļu nami Bolderājā
Daudzdzīvokļu nami Bolderājā Foto: Jānis Škapars/TVNET

Lēti dzīvokļi un rajons vienkāršiem cilvēkiem

«Ja seja nav sasista, tad brauc uz Dolomītu!» saka kāda vietējā Bolderājas iedzīvotāja.

Dolomīts ir teritorija Bolderājā, kas atrodas pa labi aiz dzelzceļa, un jau pēc iedzīvotājas teiktā, var saprast, ka šis rajons nav no viesmīlīgākajiem.

Lai arī Bolderāju uzskata par «Rīgas huligānu» ar kriminālu reputāciju, tomēr daudzi vietējie iedzīvotāji saka, ka mūsdienās vairs nav tik traki. Protams, notiekot viens otrs likumpārkāpums un incidents, tomēr - kur tādu nav.

Savukārt dzīvokļi Bolderājas blokmājās ir lētākie visā Rīgā. 2017. gadā vidējā cena par kvadrātmetru bija 535 eiro. Salīdzinoši Teikā cena par kvadrātmetru ir aptuveni 886 eiro.

 
Senas koka dzīvojamās mājas Bolderājā
Senas koka dzīvojamās mājas Bolderājā Foto: Jānis Škapars/TVNET

«Izdzīvojusi ugunsgrēkā»

Interesanti, ka Bolderājā ir salīdzinoši daudz koka māju. Īpaši Miglas ielā rajona centrā. Vērojot šo unikālo apbūvi, iespējams pazaudēt 21. gadsimta realitātes apziņu.

206 gadus senā pagātnē, 1812. gadā, Rīgā plosījās ugunsgrēks. Šausminošā ātrumā liesmas aprija koka apbūvi, kas ieskāva Rīgas centra mūra daļu. Tomēr no ugunsgrēka izdevās izglābties Bolderājai, jo tā atradās aiz pilsētas robežas. Tieši tāpēc tās koka arhitektūra joprojām ir apskatāma visā savā krāšņumā.

 
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Vēsturiskais mantojums un neizzinātās rajona struktūras

Pastaigājoties pa Bolderājas piejūras dabas parku, var, tāpat kā Mangaļsalā, vērot dažādus nocietinājumus, kas bija izveidoti, lai aizsargātu Rīgu no jūras spēku uzbrukuma. Tomēr atšķirībā no Mangaļsalas nocietinājumiem Bolderājas pusē šīs struktūras vēl līdz galam nav izzinātas un izpētītas.

 
Daugavgrīvas mols
Daugavgrīvas mols Foto: Jānis Škapars/TVNET

300 lati līdz centram

21. gadsimta sākumā Latvijas galvaspilsētas taksistu vidū valdīja visatļautība. Daudzi Rīgas pilsētas viesi neorientējās taksistu pakalpojumu cenās, tāpēc bija viegli upuri krāpšanai.

Medijos joprojām reizēm parādās informācija par negodīgiem taksistiem, kuri, piemēram, ar nolūku veduši pasažierus uz Rīgas lidostu no Jūrmalas caur Rīgas centru. Savukārt kādā citā reizē taksists vācu tūristiem par braucienu no Bolderājas uz Rīgas centru 2009. gadā pieprasījis 300 latu.

Kā toreiz rakstīja izdevums «Telegraph», apkrāptais vācu tūristu pāris no Vācijas bija ieradies ar kruīza kuģi, kas bija piestājis Bolderājā.

Kad tūristu pāris atteicies maksāt tik lielu naudas summu, taksists piedraudējis, ka tādā gadījumā sagrābs sievieti ķīlniekos. Tūristiem nācies pieprasīto summu samaksāt, tomēr pēc tam viņi nekavējoties ziņoja policijai. Tiesa, taksists policijai apgalvojis, ka vācieši paši viņam iedevuši tādu naudu, kaut arī skaitītājs rādījis 29 latus.

 
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Tradicionālā Bolderājas spēle

Spēlē, kas domāta, lai ne vien aktīvi un interesanti pavadītu brīvo laiku, bet arī labāk iepazītu savu rajonu, piedalās gan pastāvīgās, gan viesu komandas. Spēles procesā tās regulāri nodarbojas ar sava rajona labiekārtošanu, rīkojot talkas un apvienojot tās ar sportu.

 
Foto: Ieva Čīka/Leta

Welcome to Bolderay

Plakāts ar uzrakstu «Welcome to Bolderay» parādījās Bolderājā 2015. gada rudenī, īsi pirms Rīgas mēra Nila Ušakova viesošanās rajonā.

Noslēpumainā plakāta parādīšanās pamatīgi iepriecināja gan Bolderājas iedzīvotājus, gan pašu Rīgas mēru, tomēr plakāts pazuda tikpat ātri un noslēpumaini, cik parādījās.

 
Foto: Edijs Pālens/LETA

Rīgas kanalizācijas galapunkts

Reti kurš cilvēks, piemēram, Mežaparkā, nolaižot podā ūdeni, zina, ka tas pa caurulēm šķērsos visu Rīgu, lai nonāktu Bolderājā – bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijā «Daugavgrīva».

Lai notekūdeņiem liktu tecēt pa caurulēm, Rīgā darbojas 85 kanalizācijas sūkņu stacijas. Savukārt «Daugavgrīva» aizņem 46 hektārus lielu teritoriju un tajā vairākos etapos notiek Rīgas notekūdeņu filtrēšana un attīrīšana.

Materiāls krievu valodā lasāms rus.tvnet.lv

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu