No aitu zarnām līdz lateksam - prezervatīvu vēsture

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Public Domain

Ja kārtīgi padomā, tad šķiet muļķīgi, ka daži cilvēki joprojām kautrējas brīvi iegādāties prezervatīvus, kuru vēstures aizsākumi rodami jau alu laikmetā – pirms vairāk nekā 13 tūkstošiem gadu. Tieši tā, vīrieši, lai izvairītos no nevēlamas savu sieviešu grūtniecības, dzimumlocekļus mēdza ietērpt visdīvainākajās lietās jau tik senā pagātnē.

Protams, ka prezervatīvu pirmsākumos tie nebija tik advancēti, ērti un efektīvi kā mūsdienās. Sākotnēji cilvēkam bija jāveic garš eksperimentu posms, lai nonāktu pie apvalka, kas spētu aizturēt dzīvīgos spermatozoīdus no nokļūšanas sievietes olšūnā.

Kā vēsta izdevums «All That Is Interesting», pirmā liecība par prezervatīva izmantošanu rodama 12. gadsimta pirms mūsu ēras alu sienu zīmējumos, kas tika atrasti Francijas teritorijā. Zīmējumos bija attēlots kāds vīrs seksuāla akta laikā. Pētnieki tic, ka zīmējumā ir skaidri redzams, ka šis vīrs ir uzvilcis kaut ko līdzīgu no dzīvnieka ādas izgatavotam prezervatīvam.

Foto: Public Domain

Tālākās ziņas parādās dažus tūkstošus gadu vēlāk – seno ēģiptiešu un grieķu mitoloģijā. Zināms, ka ēģiptieši nēsāja īpašus gurnu apsējus, lai pasargātu savas ģenitālijas no saules un ievainojumiem, tomēr daži pētnieki uzskata, ka šo pašu audumu ēģiptieši mēdza aptīt ap saviem dzimumlocekļiem arī seksa laikā, lai izvairītos no insektu kodumiem.

Savukārt Senās Grieķijas avotos minēts, ka Krētas valdnieks Mīnojs, kura sperma esot saturējusi čūskas un skorpionus, izmantojis prezervatīvam līdzīgu izsargāšanās līdzekli, lai pasargātu savu sievu no nelāga seksa. Pētnieki lēš, ka šādi prezervatīvi, iespējams, tika izgatavoti no kazu pūšļiem vai zarnām.

Arī senie romieši turpināja izmantot dzīvnieku pūšļus un zarnas, lai izgatavotu prezervatīvus, tomēr pēc Romas impērijas sagrāves līdz pat 15. gadsimtam mūsu ērā nekādas ziņas par prezervatīvu lietošanu vai progresu to izgatavošanā nav pieejamas.

Foto: Public Domain

Tas bija laiks, ka japāņi un ķīnieši nonāca pie paši savas versijas par to, kādam jābūt prezervatīvam, izveidojot tā saucamo Glana prezervatīvu. Tas apsedza tikai pašu dzimumlocekļa galviņu un tika izgatavots no dažādiem materiāliem, sākot no dzīvnieku iekšām un beidzot ar zīdu, dzīvnieku ragiem vai bruņurupuču bruņām.

Par laimi, dzīvnieku ragi nekļuva par populāru materiālu prezervatīvu ražošanā, tomēr to attīstība lēnām, bet mērķtiecīgi turpinājās.

Ap 16. gadsimtu Eiropā sāka izplatīties sifiliss, kas lika zinātniekiem ķerties pie darba un izstrādāt jau nedaudz advancētākus prezervatīvus, kas varētu apturēt bīstamās slimības izplatību, nelaupot cilvēkiem iespēju nodarboties ar seksu. Šajā laikā itāļu ārsts Gabriels Fallopio izgudroja ar ķimikālijām piesūcinātu lina auduma prezervatīvu, kuru ar saitītēm varēja piesiet pie dzimumlocekļa, lai tas seksa laikā «nenomuktu» nost.

Foto: Public Domain

Fallopio pat veica nopietnu zinātnisku pētījumu, lai pārbaudītu sava izgudrojuma spēju aizsargāt cilvēku no sifilisa. Pētījuma eksperimentā piedalījās 1000 cilvēki, no kuriem neviens nesaslima ar bīstamo slimību.

Tomēr, Fallopio veiksme bija nelaimes sākums, jo 1605. gadā katoļu baznīca Fallopio prezervatīvus pasludināja par amorāliem.

Turklāt gadsimtu vēlāk angļu ārsts Daniels Tērners uzsāka apjomīgu kampaņu pret prezervatīvu lietošanu, paradoksāli apgalvojot, ka tie popularizē nedrošu seksu, jo veicina vīriešus iegūt vairākus seksa partnerus.

Par spīti kritikai, prezervatīvi no dzīvnieku zarnām kļuva arvien populārāki un 18. gadsimtā bija plaši pieejami Eiropas un Āzijas krogos un bārddziņu darbnīcās. Tiesa, tie bija diezgan dārgi un lietotāji bieži vien tos izmantoja vairākas reizes.

19. gadsimtā prezervatīvu tirgus turpināja strauji izplesties, īpaši vienkāršo strādnieku vidū.

1839. gadā Čārlzs Gudjīrs atklāja, ka, apstrādājot kaučuku ar sēru, veidojas elastīgs un izturīgs materiāls – gumija, un ap 1855. gadu pasaulē parādījās pirmais gumijas prezervatīvs. Pateicoties gumijas izgudrošanai, prezervatīvi kļuva lēti un viegli pieejami jebkuram droša seksa kārotājam.

Foto: Public Domain

Tomēr šie prezervatīvi seksa laikā ārkārtīgi viegli varēja noslīdēt nost no dzimumlocekļa, tāpēc daudziem sagādāja neērtības un «pārsteigumus».

1920. gadā beidzot tika izgudrots latekss, kas padarīja prezervatīvus elastīgus un derīgus gandrīz visu izmēru dzimumlocekļiem.

Pirmā pasaules kara laikā ASV un Lielbritānijas valdība, savus kareivjus nenodrošināja ar prezervatīviem, kas noveda līdz aptuveni 400 tūkstošiem dokumentētu sifilisa un gonorejas gadījumu, tāpēc jau Otrā pasaules kara laikā kareivju aprīkojumā tika iekļauti arī prezervatīvi.

20. gadsimtā lateksa prezervatīvi piedzīvoja ievērojamu papildinājumu – prezervatīvu ražošanas uzņēmums «Durex» 1957. gadā tirdzniecībā laida pirmos prezervatīvus ar lubrikantu, padarot to lietošanu ērtu un pat patīkamu.

Pēc 1980. gados notikušajām kampaņām pret AIDS izplatību, prezervatīvi kļuva par drošāko izsargāšanās līdzekli pasaulē un saglabājās tādi līdz pat mūsdienām.

Foto: Public Domain
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu