Vēl pirms motorzāģis kļuva par populāru rīku mežsaimniecībā un šausmu filmās, tā priekštecis, mehānisks, ar roku darbināms ķēdes zāģis, tika izmantots dzemdībās, lai varētu ātri un mazāk sāpīgi atbrīvot jaundzimušo no mātes miesām.
Motorzāģa priekštecis, kas kādreiz tika izmantots dzemdībās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta ārvalstu mediji, 18. gadsimta beigās medicīna joprojām bija bērna autiņos, tomēr tas netraucēja ārstiem izgudrot arvien jaunus paņēmienus, kā dažādas medicīniskās procedūras padarīt mazāk sāpīgas, izvairīties no infekcijās un samazināt pacientu mirstību.
Dzemdības joprojām bija process, kas pieprasīja ārkārtīgi uzmanīgu rīcību no ārstu puses, jo dažādas komplikācijas bieži vien bija iemesls grūtnieces vai mazuļa nāvei. Ķeizargrieziens tajā laikā tika uzskatīts par bīstamu, jo pastāvēja ārkārtīgi liels infekcijas risks, tāpēc, ja jaunā māmiņa nespēja dzemdēt bērnu dabiskā ceļā, ārsti ķērās pie alternatīvām metodēm, no kurām viena bija simfiziotomija jeb simfīzes (divu kaulu savienojums ar skrimšļaudiem) sadalīšana dzemdību atvieglošanai, palielinot iegurņa apjomu.
Šī procedūra kļuva populāra jau 1597. gadā un tāda saglabājās veselus trīs gadsimtus. Mūsdienās, par laimi, tā vairs gandrīz netiek praktizēta.
Sākotnēji procedūras laikā ārsts ar skalpeli sadalīja skrimšļa muskuli, kas savieno kaunuma kaulus, lai palielinātu iegurņa apjomu. Citiem vārdiem sakot, grūtnieces iegurnis tika pārgriezts uz pusēm.
1780. gada vidū divi skotu ārsti Džons Aitkens un Džeimss Džefrejs nonāca pie slēdziena, ka izmantot skalpeli simfiziotomijā ir nehigiēniski, sāpīgi un pārāk laikietilpīgi, tāpēc viņi izgudroja ierīci, kas kļuva par mūsdienās tik populārā motorzāģa priekšteci.
Sākumā ierīce sastāvēja no asmeņiem klātas ķēdes un rokturiem. Ķēde tika aplikta ap kaunuma kaula savienojuma audiem un, ārstam velkot aiz rokturiem, audi tika zibenīgi un precīzi pārgriezti.
Drīz ortopēds Bernards Heine ierīci uzlaboja, ķēdi apliekot ap iegarenu asmeni un pierīkojot tai ar roku griežamu rokturi, kas lika ķēdei rotēt ap asmeni, kā tas ir mūsdienu motorzāģiem.
Kad anestēzija kļuva populāra, šī ierīce tika plaši izmantota simfiziotomijas veikšanā.
Tomēr 19. gadsimtā, kad medicīnā sāka nopietnāk ievērot higiēnu un tika pilnveidota anestēzija, ļaujot ķeizargriezienam kļūt drošākam, simfiziotomija zaudēja savu popularitāti.
Tomēr pati ierīce gan nenozuda vēstures džungļos, jo kāds Sanfrancisko mežcirtējs atskārta, ka to varētu izmantot, lai zāģētu kokus. Rezultātā viņš, balstoties uz esošās ierīces, to pilnveidoja un 1905. gadā patentēja.