Skandināvu leģendas, kas bieži vēsta par drošsirdīgām vikingu sievietēm, kuras karojušas plecu pie pleca ar vīriešu karotājiem, var būt pilnīgi patiesas, jo arheologi, izpētot senā kapavietā atrastas cilvēka atliekas un ieročus, atklājuši, ka tajā apglabāta vikingu sieviete-karotāja.
Kā vēsta zviedru izdevums «The Local», skelets, kas Zviedrijas pilsētā Birkā tika atrasts jau 1880. gadā, pieder sieviešu dzimuma pārstāvei. Pie šāda secinājuma pētnieki nonākuši, veicot skeleta DNS analīzi, kas arī pierādīja, ka skeleta īpašniece dzīvojusi mūsu ēras 10. gadsimtā un bija augsta ranga karotāja.
«Šis ir pirmais oficiālais pierādījums par sieviešu dzimuma vikingu karotājas eksistenci,» komentēja profesors Matiass Jākobsons.
Skelets tika atklāts jau 1880. gadā, taču pirmie novērojumi liecināja, ka tas pieder vīriešu dzimuma karotājam. Kapā atradās arī vairāki ieroči, to skaitā vikingu zobens un bruņas caururbjošu bultu uzgaļi, kā arī divi zirgi.
«Analīze liecina, ka tā ir sieviete, turklāt augsta ranga karotāja, par ko liecina ieroči un zirgi. Šī karotāja nav leģendām apvītā Valkīra, bet gan īsta vikingu armijas līdere,» teica profesore Šarlote Hēdenšterna-Džonsone.
Atrasto priekšmetu izotopu analīze arī pierāda, ka šī karotāja piekopusi klejotājas dzīvesveidu un nāk no sabiedrības, kas dzīvojušas starp mūsu ēras 8. un 10. gadsimtu.
«Šī karotāja, iespējams, gāja bojā aptuveni 30 gadu vecumā un bija salīdzinoši gara auguma,» piebilda Hēdenšterna-Džonsone.
Jaunais atklājums sniedz jaunu perspektīvu vikingu dzīvesveida pētniecībā un nozīmīgu informāciju par to, kāda bija sievietes loma vikingu sabiedrībā.
